Remontdarbu riski – 16 000 eiro zaudējumi par uguns plosītu dzīvokli

Pavasarī cilvēki sāk aktīvāk pievērsties mājokļa remontdarbiem, kuru laikā var notikt dažādas nelaimes. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotā informācija liecina, ka pēdējos trīs gados, veicot remontdarbus privātīpašumos, vairums atlīdzību izmaksātas par šķidruma noplūžu radītiem zaudējumiem. Savukārt lielākā apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēka plosītu dzīvokli 16 000 eiro apmērā. Mājoklī tika veikti remontdarbi un saimnieki tur nedzīvoja, turklāt, kad dzīvokli skāra uguns, īpašnieki par to uzzināja vakara ziņu izlaidumā. 

BTA informācija liecina, ka vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs īpašuma apdrošināšanā par remontdarbu laikā nodarītiem bojājumiem mājoklim pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 55 %. 

Plīstošas caurules – starp biežākajiem riskiem mājokļa remontdarbu laikā 

Bieži sastopamas ķibeles, kas var sabojāt pat vairākus īpašumus vienlaikus, ir saistītas ar šķidruma noplūdēm – daudzdzīvokļu ēku remontdarbos bojātas caurules rezultējas plašās ūdens noplūdēs, kas parasti skar vairākus mājokļus vienlaikus. Piemēram, vienā no gadījumiem BTA izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 9 000 eiro apmērā par negadījumu remontdarbu laikā, kad dzīvoklī tika bojātas komunikācijas, kas izraisīja ūdens noplūdi. Tas sabojāja pat kādu dzīvokli divus stāvus zemāk – vannas istabu, virtuvi, griestus, starpsienas un virtuves skapjus. 

Savukārt, nepārzinot ēkas konstrukciju un darbu specifiku, var nopietni sabojāt kaimiņu īpašumu urbšanas darbu laikā. Kādā BTA pieteiktā apdrošināšanas gadījumā ar triecienurbi tika izurbts caurums pārsegumā, apakšējā dzīvokļa griestos radot lielu caurumu un apmetuma atdalīšanos, bet citā gadījumā izurbts caurums kaimiņu dzīvokļa griestos. Tāpat nereti tiek bojāta arī kustamā manta – remontdarbu vajadzībām nomātas iekārtas, personīgais tehniskais aprīkojums, mēbeles, sadzīves tehnika, apdares materiāli un citas lietas. 

“Nelaime teju vienmēr sākas ar nelielu kļūdu – nepārbaudītu savienojumu, remontdarbu laikā aizskartu komunikāciju un sadzīves tehnikas pārvietošanu, nepārliecinoties, vai tas ir droši. Turklāt problēmu cilvēki parasti pamana tikai tad, kad ūdens jau tek pa griestiem, sienām un grīdu. Atlīdzību pieteikumos redzam, ka visbiežāk zaudējumi ar to vien nebeidzas, jo, kamēr  tiek atslēgta ūdens padeve, ūdens pagūst sabojāt arī mājokļa elektroinstalāciju, sadzīves tehniku, mēbeles un citas personīgās mantas,” uzsver Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors. 

Pēdējo gadu lielākā atlīdzība par nelaimi remontdarbu laikā – 16 000 eiro 

Pēdējos trīs gados BTA lielākā īpašuma apdrošināšanas atlīdzība par nelaimi remontdarbu laikā izmaksāta 16 000 eiro apmērā – šajā gadījumā ugunsgrēks, kas izcēlās ēkas otrā pusē, postīja dzīvokli, kurā tika veikts remonts, un saimnieki tobrīd paši nebija mājas, uzzinot par nelaimi vakara ziņu izlaidumā. 

Citā gadījumā ūdens no kaimiņu dzīvokļa, kurā notika remontdarbi, tecēja divas dienas, jo kaimiņu nebija mājās, radot plašus bojājumus stāvu zemāk esošajam dzīvoklim. Ūdens no griestiem un sienām ieplūda virtuvē, vēlāk sasniedza priekšnamu, blakus istabu un labierīcības, bojājot ne tikai sienu un griestu apdari, bet arī grīdas segumu, skapīšus un citas iebūvētās konstrukcijas, radot vairāk nekā 2000 eiro lielus zaudējumus. 

“Šie gadījumi spilgti parāda, cik plašus bojājumus var radīt savlaicīgi nenovērsta noplūde vai ugunsgrēks, kas izceļas pilnīgi citā ēkas daļā. Šādās situācijās vēl lielākus sarežģījumus rada tas, ka to dzīvokļu saimnieki, kuru īpašumos tiek veikti remontdarbi, nedzīvo uz vietas, tāpēc kaimiņi par plānotajiem remontdarbiem vienmēr ir jāpabrīdina, vienojoties, kā notiks saziņa, ja kaut kas atgadās. Būtiski pieminēt, ka tik apjomīgu negadījumu rezultātā visbiežāk ir nepieciešama telpu žāvēšana, visaptverošs remonts un jaunas elektroinstalācijas un iedzīve, kas īpašniekam var izmaksāt krietni dārgāk,” stāsta Ivo Danče. 

Kā samazināt riskus remonta laikā? 

Lai mazinātu ugunsgrēka, šķidruma noplūžu, konstrukciju bojājumu un citu negadījumu risku, BTA iesaka pirms remontdarbu sākšanas rūpīgi izvērtēt plānoto darbu specifiku, ēkas konstrukcijas un komunikāciju izvietojumu. Pirms urbšanas, kalšanas, demontāžas un citiem darbiem, kas skar sienas, grīdas vai griestus, īpaši svarīgi pārliecināties, lai netiktu bojātas caurules, elektroinstalācija, pārsegumi, nesošās sienas vai citas ēkas konstrukcijas, savukārt pēc jebkādām izmaiņām ūdensapgādes sistēmā jāpārbauda savienojumu hermētiskums. 

Līdzās tam pirms remontdarbu uzsākšanas ir svarīgi pārliecināties par meistaru kompetenci, iepriekšējām atsauksmēm, bet pēc darbu pabeigšanas – par darbu kvalitāti. Par plānotajiem remontdarbiem laikus jāinformē arī kaimiņi un jābūt gataviem operatīvi reaģēt avārijas situācijās. 

“Lai gan remontdarbi bieži šķiet viegli prognozējami, jārēķinās, ka paļaušanās uz veiksmi var nozīmēt papildu izdevumus. Pieredze rāda, ka nelaimes remontdarbu laikā notiek tad, kad pārvērtējam savas spējas pašrocīgi uzlabot mājokli, kā arī gadījumos, kad meistari savu darbu veic nekvalitatīvi vai pieļauj nejaušas kļūdas. Ikvienā no scenārijiem zaudējumi var būt mērāmi vairāku tūkstošu vērtībā, kas, ja īpašuma apdrošināšanas nav, ir jāsedz no savas kabatas. Tikmēr meistariem svarīgi izvērtēt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, lai netīši nodarītu zaudējumu gadījumā parūpētos par savu finansiālo aizsardzību,” skaidro Ivo Danče.