Lielākās kiberrisku atlīdzības – par kriptovalūtu shēmās izkrāptu naudu
Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) šogad un pērn atlīdzībās par kiberrisku nodarītiem zaudējumiem privātpersonām izmaksājusi 39 500 eiro. Dārgākās atlīdzības izmaksātas par kriptovalūtu shēmās izkrāptu naudu, un lielākā no tām sasniegusi apdrošinājuma summas apmēru – 5000 eiro. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, izkrāptie naudas apmēri ir ļoti dažādi, taču cilvēki arvien vairāk izvēlas kiberrisku apdrošināšanu, lai pasargātu sevi no zaudējumiem vismaz noteiktas summas apmērā.
Internetā aizvien aktīvāk izplatās dažādas krāpšanas shēmas, solot vieglu un ātru peļņu – arī Valsts policijas dati liecina, ka investīciju krāpšanas joprojām ir viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem Latvijā, un 2025. gadā kopumā krāpnieki iedzīvotājiem izkrāpa vairāk nekā 23,7 miljonus eiro. Tikmēr Finanšu nozares asociācijas apkopotā finanšu iestāžu informācija atklāj, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos krāpnieki piesavinājušies jau vairāk nekā 7 miljonus eiro.
Atlīdzībās par kiberriskiem izmaksāti 39 500 eiro; lielākā kompensācija – 5000 eiro
Savukārt kopš kiberrisku apdrošināšanas ieviešanas 2025. gada maijā, BTA atlīdzībās par krāpšanās gadījumiem digitālajā vidē izmaksājusi vairāk nekā 39 500 eiro. Turklāt dārgākie no šiem gadījumiem ir saistīti tieši ar kriptovalūtu krāpšanas shēmām.
"Kriptovalūtu krāpšanas shēmas kļūst arvien pārliecinošākas, jo krāpnieki vairs nesola tikai ātru peļņu – viņi veido ilgstošu komunikāciju, rada profesionālu iespaidu, izmanto pazīstamu platformu nosaukumus un soli pa solim iegūst cilvēka uzticību. Bieži vien cietušie ir pārliecināti, ka sadarbojas ar īstiem investīciju konsultantiem vai starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem. Ņemot vērā straujo digitālās vides un tehnoloģiju attīstību, kā arī, raugoties uz krāpnieku rocību Latvijā, ir skaidrs, ka kiberrisku apdrošināšana var kļūt par ikdienišķu nepieciešamību, lai vismaz daļēji pasargātu sevi no finanšu zaudējumiem,” uzsver Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.
Lielāko kiberrisku apdrošināšanas atlīdzību BTA šogad izmaksājusi apdrošinājuma summas jeb 5000 eiro apmērā – šajā gadījumā krāpnieki bija sazinājušies ar cietušo personu sociālajos medijos un saziņas vietnēs “Facebook”, “Messenger” un “Telegram”, piedāvājot speciālas apmācības un peļņas iespējas, investējot kriptovalūtās. Taču, izveidojot digitālos makus un veicot pārskaitījumus vairāk nekā mēneša garumā, krāpnieki pazuda. Savukārt atgriezt naudu, kas bija iemaksāta digitālajos makos vietnēs “Trust Wallet” un “MetaMask”, nebija iespējams.
Divu stundu laikā atvadās no vairākiem tūkstošiem eiro
Citā situācijā divu stundu laikā tika izkrāpti vairāki tūkstoši eiro – sākotnēji ar cietušo telefoniski sazinājās it kā pārstāve no starptautiski zināmas blokķēdes “Blockchain”, pārliecinot, ka viņas digitālajā makā glabājas nauda, kuru nepieciešams izņemt. Pēc tam tika atsūtīts e-pasts, aicinot ar “Smart-ID” parakstīt līgumus par kriptovalūtas konvertēšanu. Vienlaikus viņa tika pierunāta līgumu parakstīšanas laikā neatvērt savu internetbanku. Tikai pēc tam, kad līgumi tika parakstīti, cietusī iegāja internetbankā un konstatēja, ka viņai pazudusi nauda. BTA šajā gadījumā izmaksāja atlīdzību 3450 eiro apmērā.
Vēl vienā gadījumā krāpnieki pārliecinājuši, ka, pārskaitot nelielu naudas summu kā komisijas maksu investīcijām kriptovalūtā, īsā laikā iespējams iegūt 10 000 eiro. Lai to paveiktu, cietušais paņēmis ātro kredītu, pārskaitījis krāpniekiem lūgto summu, nesaņemot solīto peļņu. Apdrošināšanas atlīdzība par šo negadījumu sasniedza 1450 eiro.
“Digitālā vide ir neatņemama daļa no mūsu ikdienas, un svarīgi apzināties riskus, kas var skart ikvienu no mums, arī piesardzīgākos un zinošākos. Krāpnieku aktivitāte nerims, un viņi meklēs arvien jaunus un neparedzamus veidus, kā iegūt cilvēku uzticēšanos. Šobrīd novērojam, ka cilvēki arvien biežāk izvēlas kiberrisku apdrošināšanu, pasargājot sevi no krāpnieku radītajiem zaudējumiem apdrošinājuma summas apmērā. Tiesa, būtiska aizsardzība joprojām ir kritiskā domāšana, rūpīga informācijas pārbaude un atteikšanās pieņemt finanšu lēmumus steigā un svešu cilvēku ietekmē,” stāsta Ivo Danče.
Kā pasargāties no investīciju un kriptovalūtu krāpniekiem?
Lai pasargātu sevi, BTA eksperts aicina kritiski izvērtēt visus piedāvājumus internetā, kas sola ātru, vieglu un garantētu peļņu bez riska. Pirms jebkādu ieguldījumu veikšanas vienmēr jāpārbauda, vai uzņēmums ir licencēts un uzticams, nepaļaujoties tikai uz reklāmām sociālajos medijos vai nejaušu saraksti ar nepazīstamiem investīciju konsultantiem.
Tikpat svarīgi ir neizpaust nevienam internetbankas, “Smart-ID” vai citus autentifikācijas datus, jo bankas un uzticami finanšu pakalpojumu sniedzēji tos nekad nelūgs izmantot telefoniski, e-pastā vai sociālajos medijos.
Tāpat nevajadzētu steigties pieņemt finanšu lēmumus – krāpnieki bieži cenšas radīt steidzamības sajūtu, lai cilvēks nepaspētu kritiski izvērtēt situāciju, konsultēties ar tuviniekiem, savu banku u.tml. Īpaša piesardzība jāievēro, ja tiek lūgts izveidot digitālo maku, instalēt attālinātās piekļuves programmatūru vai veikt pārskaitījumus uz nepazīstamiem kontiem – šādi aicinājumi visbiežāk signalizē par krāpšanas riskiem.
