55 % nodarbināto vēlas lielāku darba devēja atbalstu zobārstniecības pakalpojumiem

55 % strādājošo no darba devēja sagaida lielāku atbalstu zobārstniecības pakalpojumu segšanā, lai spētu saglabāt labu pašsajūtu, veselību un darba spējas, secināts apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) veiktajā aptaujā. Kā skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, zobu profilakses pakalpojumu izmantošana pieaug, savukārt pieprasījums pēc zobu ārstēšanas pakalpojumiem saglabājas nemainīgi augsts. Pērn BTA atlīdzībās par zobu plombēšanu un kompozītmateriāliem izmaksāja vairāk nekā miljonu eiro, bet par zobu higiēnista pakalpojumiem – teju 672 000 eiro. 

Analizējot pēdējo sešu gadu veselības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, BTA secinājusi, ka zobārstniecības pakalpojumu izmantošana palikusi nemainīgi augsta, savukārt higiēnista pakalpojumu izmantošana kāpusi par 34 %. To ietekmē cilvēku aktivitāte, arvien vairāk profilaktiski rūpējoties par mutes veselību. 

Vienlaikus būtiski pieaugušas arī izmaksāto atlīdzību summas – salīdzinot ar 2019. gadu, pērn BTA atlīdzībās par zobu plombēšanu un kompozītmateriāliem izmaksājusi par 60 % vairāk, bet par higiēnista pakalpojumiem – teju 2,5 reizes vairāk. Turklāt zobu plombēšanas pakalpojumu skaits šajā periodā pat nedaudz samazinājies, kas liecina, ka atlīdzību apjoma pieaugumu lielā mērā veicinājis pakalpojumu cenu kāpums. 

Kā stāsta BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče, veselības apdrošināšanas atlīdzību dati atspoguļo ne tikai veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas paradumus, bet arī pieaugošo finansiālo slogu, ar ko saskaras iedzīvotāji. Pēc apdrošinātāja datiem, kopš 2019. gada cena par zobu plombēšanu ar kompozītmateriālu palielinājusies par aptuveni 65 %, savukārt vidējā cena par mutes dobuma higiēnas pakalpojumu pieaugusi par aptuveni 86 %. 

“Veselības apdrošināšana darbiniekiem kļūst par arvien nozīmīgāku atbalstu ne tikai neparedzētu veselības problēmu gadījumos, bet arī ikdienas veselības aprūpes izdevumu segšanā, profilaktiski rūpējoties par savu pašsajūtu un izvairoties no nopietnākām veselības likstām nākotnē. Darba devējiem tas ir būtisks faktors, domājot par darbinieku darbspēju un lojalitātes veicināšanas pasākumiem. Tāpat, veidojot veselības apdrošināšanas programmas, arvien svarīgāk ir izvērtēt, cik lielā mērā izvēlētais segums atbilst darbinieku reālajām vajadzībām. Piemēram, zobārstniecība ir viena no jomām, kas pēdējos gados kļuvusi īpaši aktuāla. Tāpēc būtiski ir reizi gadā pārskatīt veselības apdrošināšanas programmu prioritātes,” norāda Ivo Danče. 

Arī strādājošo Latvijas iedzīvotāju aptauja apliecina, ka zobārstniecības pakalpojumu pieejamība ir būtiska prioritāte. Vairāk nekā puse aptaujāto nodarbināto uzskata, ka darba devējiem būtu jāsniedz lielāks atbalsts zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai, lai palīdzētu darbiniekiem saglabāt labu pašsajūtu, veselību un darba spējas. 

Kā citas nozīmīgas jomas, kurās būtu nepieciešams lielāks darba devēju atbalsts, aptaujātie izcēluši mentālo veselību, fiziskās aktivitātes un dārgu medicīnisko izmeklējumu apmaksu. Tas parāda, ka darbinieku gaidas attiecībā uz veselības aprūpes atbalstu aptver gan ārstēšanu, gan profilaksi un veselības saglabāšanu ilgtermiņā. 

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta profesore un zobārstniecības klīnikas vadītāja  Anda Brinkmane uzsver, ka mutes veselība nav aplūkojama atrauti no cilvēka vispārējās veselības un dzīves kvalitātes. Zobu un smaganu problēmas var ietekmēt ne tikai ēšanu vai runāšanu, bet arī miegu, koncentrēšanās spējas un ikdienas pašsajūtu. Savukārt ilgstošs diskomforts vai sāpes var apgrūtināt darba pienākumu veikšanu un radīt nepieciešamību kavēt darbu. 

Speciālistes pieredze liecina, ka cilvēki zobu ārstēšanu un profilaktiskās vizītes nereti atliek finansiālu apsvērumu vai laika trūkuma dēļ. Rezultātā pie speciālista daļa pacientu vēršas tikai tad, kad veselības problēmas jau kļuvušas izteiktākas un nepieciešama apjomīgāka ārstēšana. 

“Mutes veselība ir daļa no cilvēka vispārējās veselības, un regulārai profilaksei ir nozīme arī tad, ja nekādu sūdzību nav. Svarīgi veidot paradumu apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu savlaicīgi, nevis tikai tad, kad radušās problēmas. Darba devēju atbalsts šajā ziņā var būt nozīmīgs, jo palīdz mazināt vienu no šķēršļiem regulārai aprūpei – nepieciešamību veselības izdevumus pilnībā segt no personīgajiem līdzekļiem. Vienlaikus būtiski atcerēties, ka profilakse nav tikai speciālista apmeklējums  un tikpat svarīga ir ikdienas mutes dobuma kopšana un individuāli piemērotu ieteikumu ievērošana,” skaidro Anda Brinkmane. 

BTA iedzīvotāju aptauju veica 2026. gada septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat” un aptaujājot 1009 nodarbinātus Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.