32% jauniešu uzskata, ka skolā iegūtās matemātikas zināšanas nav noderīgas ikdienas dzīvē

Lai gan 77 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka skolā iegūtās matemātikas zināšanas ir noderīgas ikdienas dzīvē, vērtējums atšķiras dažādās vecuma grupās, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) aptaujas* dati. Tieši jauniešu vidū tas ir viszemākais – 32 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem uzskata, ka skolā iegūtās matemātikas zināšanas drīzāk nav vai nemaz nav noderīgas ikdienā. Lai palīdzētu bērniem un jauniešiem jau skolā labāk izprast matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un nākotnes darba tirgū, BTA projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” īsteno norises, kurās izglītojamie, izmantojot matemātikas zināšanas, analizē datus, izvērtē dažādus riskus un meklē risinājumus situācijām, ar kurām ikdienā saskaras apdrošināšanas nozare. 

Matemātika ir klātesoša daudzos ikdienas lēmumos, sākot ar pirkumu plānošanu un izdevumu aprēķināšanu līdz pat dažādu risku un to iespējamo finansiālo seku izvērtēšanai. Tomēr iedzīvotājiem vērtējot bērnu spēju izmantot matemātikas zināšanas reālajā dzīvē, vairākums ir piesardzīgi – 40 % respondentu piešķīruši 5 vai 6 balles, savukārt 22 % – no 1 līdz 4 ballēm. Tikai 38 % aptaujāto to novērtējuši ar 7 līdz 10 ballēm desmit ballu skalā. Tas aktualizē jautājumu, kā skolēniem palīdzēt ne tikai apgūt matemātiku, bet arī saskatīt tās pielietojumu situācijās, ar kurām viņi saskaras ikdienā un kas būs vērtīgas nākotnes darba tirgū. 

Viens no veidiem, kā skolēniem parādīt matemātikas nozīmi ikdienā, ir praktiski uzdevumi ar saprotamiem piemēriem, kuros jāaprēķina izmaksas un jāizvērtē iespējamie riski. Šādas prasmes ir nozīmīgas ikdienas dzīvē, kur neparedzēti notikumi var būtiski ietekmēt cilvēka finansiālo situāciju. 

“Apdrošināšanas nozarē ikdienā sastopamies ar situācijām, kas parāda, cik svarīgi ir laikus padomāt par iespējamiem riskiem. Pirms pieņemam kādu lēmumu, ir vērts sev uzdot trīs vienkāršus jautājumus: kas varētu notikt, cik tas varētu izmaksāt un kā es tam varu sagatavoties? Vēlamies, lai bērni šādu domāšanas veidu apgūtu jau skolas laikā, tāpēc izvēlējāmies iesaistīties projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”. Tā ir iespēja dalīties mūsu pieredzē un parādīt izglītojamajiem, kā matemātikas zināšanas palīdz izvērtēt iespējamos izdevumus, salīdzināt dažādas rīcības iespējas un pieņemt pārdomātus lēmumus. Vēlamies, lai šajās nodarbībās izglītojamie paskatītos uz matemātiku citām acīm – nevis kā uz uzdevumiem grāmatās, bet kā uz noderīgām zināšanām savai ikdienai tagad un nākotnē,” skaidro BTA valdes locekle Evija Matveja. 

Piemēram, BTA īstenotajās norisēs izglītojamie, izmantojot datus par apdrošināšanas gadījumiem un veicot vienkāršus aprēķinus, mācīsies noteikt, cik liela ir iespēja, ka notiks kāds negadījums, un kā tas ietekmē apdrošināšanas prēmiju. Tāpat viņi iejutīsies apdrošinātāju lomā un mēģinās aprēķināt polises cenu, ņemot vērā iespējamos riskus un zaudējumus. 

Savukārt citā norisē izglītojamie pētīs dabas katastrofu riskus dažādās Latvijas teritorijās, veidos diagrammas un salīdzinās datus, lai noskaidrotu, kur un kādi riski ir lielāki. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, viņi izstrādās priekšlikumus, kā apdrošinātāji, pašvaldības un iedzīvotāji varētu mazināt dabas stihiju radītos zaudējumus. Tādējādi izglītojamie ne tikai izmantos matemātikas zināšanas praksē, bet arī pārliecināsies, kā aprēķini un datu analīze palīdz risināt reālas dzīves problēmas. 

Kopumā profesionālajā darbā daudzu nozaru darbiniekiem ikdienā ir jāveic aprēķini, jāanalizē dati un jāizvērtē dažādi risinājumi. Piemēram, loģistikā jāplāno piegāžu laiks un izmaksas, ražošanā jāaprēķina nepieciešamo resursu daudzums, savukārt finanšu nozarē jāspēj salīdzināt dažādu lēmumu iespējamos ieguvumus un riskus. 

Kā norāda stratēģisko konsultāciju personāla un komunikācijas jomā uzņēmuma “ERDA” vadītāja Zane Čulkstēna, arī straujā tehnoloģiju attīstība maina to, kā šīs prasmes tiek izmantotas darba vidē: “Arvien vairāk aprēķinu un datu apstrādes uzdevumu iespējams paveikt ar digitālo rīku palīdzību, taču cilvēkam jāspēj izprast iegūtos rezultātus, pārbaudīt to ticamību un pieņemt pamatotus lēmumus. Piemēram, mākslīgais intelekts var palīdzēt sagatavot projekta izmaksu aprēķinu, bet darbiniekam jāprot izvērtēt, vai tajā ņemti vērā visi būtiskie apstākļi un iespējamie riski. Līdz ar to darba devēji augstu vērtē darbiniekus, kuri spēj patstāvīgi analizēt informāciju, izmantot tehnoloģiju iespējas un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, un matemātikas zināšanas, kā arī analītiskā domāšana kļūst nozīmīgas arvien plašākā profesiju lokā.” 

ESF Plus projektu Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001 “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un to finansē Eiropas Sociālais fonds Plus un valsts budžets. Tas sniedz izglītojamajiem iespēju praktiski izmēģināt mācību stundās apgūto, meklēt dažādus uzdevumu risinājumus un pārbaudīt iegūtos rezultātus, palīdzot labāk izprast, kā matemātikas un dabaszinātņu zināšanas noder ārpus skolas. 

*BTA aptauju veica 2026. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.