Velosipēdi, SUP dēļi un laivas par simtiem eiro – 75 % iedzīvotāju atpūtas aprīkojumu neapdrošina

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” aptaujas rezultāti liecina, ka 39 % iedzīvotāju mājās ir atpūtas inventārs vērtībā no 500 līdz vairāk nekā 2000 eiro, tomēr 75 % neko no tā nav apdrošinājuši. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, lai arī cilvēki iegulda lielu naudu velosipēdos, slēpēs, SUP dēļos, laivās un kempinga aprīkojumā, to vērtība tiek ļoti ātri aizmirsta. Tiesa, to ļoti labi zina arī zagļi – šobrīd katrs trešais negadījums, kas skāris atpūtas inventāru ir saistīts ar garnadžiem, radot simtiem eiro lielus zaudējumus. 

Mūsdienās atpūtas inventārs vairs nav tikai viens velosipēds vai slēpju pāris ģimenes pagrabā. Velosipēdi, elektroskrejriteņi, SUP dēļi, slēpes, snovborda dēļi, slidas, laivas, makšķerēšanas inventārs, tūrisma un kempinga aprīkojums Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībās nereti veido vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro vērtu mantu kopumu, tomēr tā aizsardzībai joprojām tiek pievērsta pārāk maza uzmanība. 

39 % mājās ir atpūtas inventārs 500 līdz pat vairāk nekā 2000 eiro vērtībā

Aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā trešdaļai aptaujāto šī inventāra kopējā vērtība pārsniedz 500 eiro: 11 % mājsaimniecību tā ir lielāka par 2000 eiro, 12 % - no 1001 līdz 2000 eiro, bet vēl 16 % - no 501 līdz 1000 eiro. Savukārt 14 % respondentu atpūtas inventāra vērtību lēš 301 līdz 500 eiro apmērā, bet 22 % norāda, ka tā nepārsniedz 300 eiro. Tas nozīmē, ka zādzības, bojājumu vai nelaimes gadījumā zaudējumi daudzām mājsaimniecībām var būt nevis neliela neērtība, bet finansiāli jūtams trieciens ģimenes budžetam.

“Jo daudzveidīgāks kļūst aktīvās atpūtas inventārs, jo svarīgāk ir saprast, kur un kā tas tiek glabāts, pārvadāts un lietots. Velosipēdi un elektroskrejriteņi ikdienā bieži tiek atstāti kāpņutelpās, pagalmos vai pie darba vietām, savukārt SUP dēļi, slēpes, snovborda inventārs un kempinga aprīkojums sezonāli tiek pārvietots, glabāts garāžās vai vests līdzi ceļojumos. Katrā no šīm situācijām pastāv gan zādzības, gan bojājumu risks,” skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors un apdrošināšanas eksperts.

Slēdzenes nepasargā – atrast nozagtu braucamrīku ir kā “meklēt adatu siena kaudzē”

BTA pieredzē visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par zādzībām un dažāda veida bojājumiem gan inventāra lietošanas, gan transportēšanas, gan glabāšanas laikā. Pēdējā gada laikā izmaksātā atlīdzību summa par šādiem gadījumiem sasniegusi 13 225 eiro.

Atlīdzības, kas pieteiktas par dažāda veida bojājumiem, veido 45 % no visiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību gadījumiem, savukārt zādzības veido aptuveni 34 %. Lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniegusi 1895 eiro par elektroskrejriteņa zādzības gadījumu Rīgā. Šajā gadījumā garnadzis uzlauza slēdzeni. 

“Garnadžu iecienītākās vietas nereti ir tās, kuras cilvēki uzskata par drošām. Mūsu praksē ir gadījums, kurā bērna velosipēdu nozaga no skolas pagalma, par ko izmaksāta 1340 eiro atlīdzība, bet citā gadījumā velosipēds pazuda no daudzdzīvokļu mājas pagalma, kur tas bija pieslēgts pie žoga. Šajā gadījumā īpašniekam izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 1299 eiro. Vēl kādā gadījumā velosipēds nozagts no slēgta daudzdzīvokļu mājas pagalma, kur tas bija pieslēgts pie velosipēdu novietnes, un atlīdzība sasniedza 1110 eiro. Visi šie braucamrīki ir ātri realizējamas preces, tāpēc, ja apdrošināšanas nav, atrast nozagtu divriteni vai elektroskrejriteni ir kā “meklēt adatu siena kaudzē”,” stāsta I. Danče. 

Viņš papildina, ka bojājumi var rasties arī inventāra lietošanas laikā. Piemēram, vienā no lielākajiem gadījumiem, iebraucot bedrē un krītot, tika salauzts velosipēda rāmis, un zaudējumu apmērs sasniedza 1919 eiro. 

Visbiežāk inventārs paliek neapdrošināts 

Aptaujas dati atklāj, ka tikai 17 % cilvēku atpūtas inventāru ir apdrošinājuši pilnībā vai daļēji. No tiem 9 % ir apdrošinājuši visu inventāru, bet vēl 8% tikai tā vērtīgāko daļu. Savukārt 75 % norāda, ka inventārs nav apdrošināts, bet 8 % nav pat par to domājuši. 

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju aktīvās atpūtas inventāru joprojām uztver kā sezonālu vai ikdienas lietu, nevis kā mantu, kuras aizsardzībai būtu jāpievērš līdzīga uzmanība kā citām vērtīgām lietām mājsaimniecībā. Vienlaikus tieši šis inventārs nereti tiek glabāts ārpus dzīvojamās telpas – pagrabos, garāžās, šķūnīšos, kāpņutelpās, koplietošanas telpās vai automašīnās. 

“Būtiski ir ne tikai tas, vai inventārs ir apdrošināts, bet arī tas, kā cilvēki ikdienā par to rūpējas. Velosipēdu vai elektroskrejriteni nevajadzētu atstāt nepieslēgtu pat uz īsu brīdi, savukārt dārgāku inventāru nevajadzētu ilgstoši glabāt viegli pieejamās koplietošanas telpās. Tāpat svarīgi saglabāt pirkuma dokumentus, fotogrāfijas, sērijas numurus un citu informāciju, kas zādzības vai bojājuma gadījumā palīdz pierādīt mantas vērtību,” atgādina Ivo Danče. 

*Aptauju veica BTA, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” 2026. gada jūnijā. Tajā piedalījās 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.