Visbiežāk traumas gūst futbolā, basketbolā un skrienot

BTA: visbiežāk traumas gūst futbolā, basketbolā un skrienot – atlīdzību pieteikumu skaits audzis par 27% 

Pavasara beigās un vasaras sākumā, kad cilvēki arvien aktīvāk piedalās dažādos sporta un aktīvās atpūtas pasākumos, palielinās arī traumu risks. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotā informācija liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību pieteikumu skaits par sporta un aktīvās atpūtas traumām pieaudzis par 27 %. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče stāsta, ka aptuveni trešdaļa nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteiktas par traumām, kas gūtas, spēlējot futbolu, basketbolu un skrienot. 

Kopumā pēdējo trīs gadu laikā BTA saņemti teju 4000 atlīdzību pieteikumu par dažādām sporta un aktīvās atpūtas laikā gūtām traumām. 

Visvairāk traumu – spēlējot futbolu un basketbolu, kā arī skrienot 

Sporta veidu griezumā visvairāk nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu BTA saņemti par futbolā, basketbolā un skriešanas laikā gūtām traumām, kas veido 34 % no visiem pieteikumiem. 

Analizējot atlīdzību pieteikumus, komandu sporta veidos traumas bieži rodas spēles laikā – skrienot, lecot, saskrienoties ar citiem spēlētājiem, krītot vai strauji mainot kustības virzienu. 

Savukārt skriešanā biežāk sastopamas tā dēvētās “pārslodzes traumas”, t. i. locītavu, cīpslu un muskuļu bojājumi, kā arī traumas, kas rodas, pārāk strauji palielinot slodzi. Tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad cilvēki gatavojas maratoniem, pusmaratoniem un citiem skriešanas pasākumiem, kas turpinās visas siltās sezonas laikā. 

“Viena no biežākajām kļūdām ir pārāk strauja atgriešanās pie slodzes pēc ziemas vai ilgāka pārtraukuma. Tieši šādos brīžos rodas sastiepumi, cīpslu bojājumi, ceļu un potīšu traumas.    Cilvēks jūtas motivēts, sāk trenēties intensīvāk, piedalās sacensībās vai amatieru spēlēs, taču ķermenis ne vienmēr ir tam gatavs, un ir nepieciešama atbilstoša sagatavošanās. Ne velti arvien vairāk cilvēku interesējas par vienas dienas nelaimes gadījumu apdrošināšanu, piemēram, piedaloties maratonā, velobraucienā vai citā aktīvās atpūtas notikumā, kas ļauj apdrošināties uz noteiktu aktivitātes laiku, kad slodze un traumu risks var būt lielāks nekā trenējoties ikdienā,” skaidro Ivo Danče. 

Sportojot lielākoties gūst saišu sastiepumus, mīksto audu bojājumus un lūzumus 

Biežākās traumas sportojot ir saišu sastiepumi un mīksto audu bojājumi – pēdējo trīs gadu laikā par tām saņemti vairāk nekā 500 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi. 

Sportotāji bieži saskaras arī ar pirkstu lūzumiem, ceļa locītavas bojājumiem, apakšdelma un potītes lūzumiem, falangu lūzumiem un mežģījumiem, kritienu rezultātā gūtiem galvas smadzeņu satricinājumiem, brūcēm, zobu traumām, atslēgas kaula lūzumiem un pleca locītavas bojājumiem. 

Smagākās traumas – zirga spēriena rezultātā un krītot no velosipēda 

Starp lielākajām apdrošināšanas atlīdzībām par traumām, kas gūtas sporta un aktīvās atpūtas laikā, ir gadījumi, kas saistīti ar smagiem kritieniem, cīpslu plīsumiem, kaulu lūzumiem, mugurkaula traumām un sejas traumām.   

Piemēram, kādam bērnam ļoti neveiksmīgi beidzās jāšanas sporta nodarbība, kuras laikā, krītot no zirga, dzīvnieks ar kāju trāpīja bērnam pa seju, nopietni traumējot galvu. Šajā gadījumā BTA apdrošināšanas atlīdzība sasniedz gandrīz 1700 eiro. Vēl vienā gadījumā cilvēks nokrita no velosipēda un guva augšstilba kaula lūzumu, kā rezultātā bija nepieciešama nopietna ārstēšana. Par šo negadījumu izmaksātā atlīdzība sasniedza 1505 eiro. 

Savukārt pludmales volejbola spēles laikā kāds sportotājs, atsperoties pret zemi, sajuta asas sāpes kājā – vēlāk tika konstatēts Ahileja cīpslas plīsums un bija nepieciešama operācija. Šajā gadījumā atlīdzība sasniedza 1350 eiro. Tāpat velosacensībās Siguldā kādam dalībniekam, braucot pa mitru grants un melnzemes segumu, izslīdēja velosipēda priekšējais ritenis, kam sekoja smags kritiens. Negadījumā tika gūts augšstilba un plaukstas kaula lūzums, un izmaksātā atlīdzība sasniedza 1040 eiro. 

“Trauma ne vienmēr nozīmē tikai īslaicīgas sāpes, dažu dienu ārstēšanos vai pāris dienu atpūtu. Dažkārt nepieciešami izmeklējumi, ārsta konsultācijas, operācija, rehabilitācija un fizioterapija, kas ir mēnešiem ilgs process līdz cilvēks atgūst veselību. Smagākos negadījumos tā var būt arī ilgstoša darba nespēja, īslaicīgi kustību traucējumi vai pat invaliditāte. Tas nenozīmē, ka sportiskas aktivitātes ir jāatceļ – taču ir būtiski gatavoties pasargāt sevi un ģimenes locekļus brīžos, kad trauma var radīt milzīgu ietekmi uz ģimenes finansiālo stabilitāti. Šo iemeslu dēļ nelaimes gadījumu apdrošināšana palīdz segt ārstēšanās izdevumus un mazina finansiālās sekas,” norāda Ivo Danče.