Ugunsgrēki, dabas stihijas, vandaļi un zagļi – kas visbiežāk apdraud komercīpašumus Latvijā?

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) pēdējo trīs gadu dati liecina, ka komercīpašumiem visbiežāk nodarīti zaudējumi trešo personu prettiesiskas rīcības, dabas stihiju un vandalisma rezultātā. Piemēram, atlīdzība 290 tūkstošu eiro apmērā izmaksāta par vētrā cietušu ēku, kurai bojāts jumts, fasāde, izsisti stikli, samirkušas grīdas. Kā skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, kad nelaime skar komercobjektu, tā sagādā būtiskus zaudējumus ne tikai īpašumam, bet arī uzņēmējdarbībai kopumā, jo nereti tiek bojātas biznesa darbībai kritiski svarīgas iekārtas, tiek pārtraukta ražošana vai pakalpojumu sniegšana, kā arī apdraudētas saistības pret klientiem un sadarbības partneriem. 

Kopš 2023. gada visvairāk apdrošināšanas atlīdzību pieteiktas par trešo personu prettiesiskas rīcības dēļ bojātiem īpašumiem – zādzībām, apzināti bojātiem īpašumiem, vandalisma radītiem zaudējumiem. Savukārt lielākās apdrošināšanas atlīdzības izmaksātas par ugunsgrēkos un vētrās cietušiem komercīpašumiem. 

Lielākos zaudējumus rada uguns, nopostot infrastruktūru un apturot biznesu 

Ugunsgrēks ir viena no postošākajām nelaimēm, kas var skart komercīpašumu, jo tā rezultātā cieš ne tikai ēkas konstrukcijas, bet arī uzņēmuma pamatdarbībai kritiski svarīgi resursi. Liesmas un augsta temperatūra var neatgriezeniski sabojāt ražošanas iekārtas, dokumentus un IT infrastruktūru, savukārt dzēšanas darbi nodara papildu zaudējumus arī tām telpām, kuras uguns tieši nav skārusi. Aizvadīto trīs gadu laikā BTA atlīdzībās 11 lielākajos ugunsgrēkos komercīpašumu apdrošināšanā izmaksājusi vairāk nekā 3,7 miljonus eiro, savukārt lielākā no tām – 2 miljoni eiro – izmaksāti par uguns postītu ražotni. 

“Ugunsgrēks bieži nozīmē ne tikai tiešus materiālos zaudējumus, bet arī ilgstošu uzņēmuma darbības pārtraukumu, ieņēmumu kritumu, nespēju izpildīt līgumsaistības un līdz ar to – reputācijas riskus, kuru sekas var būt jūtamas vēl ilgi pēc paša negadījuma. Tieši šādu apstākļu kopums arī izskaidro, kāpēc atlīdzības par ugunsgrēku radītiem zaudējumiem komercīpašumos sasniedz ļoti augstas summas, savukārt, ja pienācīgas apdrošināšanas nav – bizness neizdzīvo,” skaidro Ivo Danče. 

Zagļi paņem juvelierizstrādājumus un transformatora apakšstaciju 

Veikali, biroji, noliktavas, angāri – šajos komercīpašumos glabājas dažādas uzņēmumiem būtiskas vērtības, tajā skaitā vēl nerealizētās preces, aprīkojums. Tādēļ tie nonāk arī zagļu redzeslokā. Piemēram, vienā no gadījumiem garnadži iekļuva noliktavā, nozogot uzņēmumam piederošas preces, un par šo negadījumu BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 37 tūkstošu eiro apmērā. 

Citā negadījumā zagļi ienāca juvelierizstrādājumu veikalā Ogrē, izsitot ieejas un vitrīnu stiklus, kā arī paņemot zelta rotaslietas un bojājot citas preces – par šo negadījumu izmaksāta kompensācija 23 tūkstošu eiro apmērā. Vēl kādā komercīpašumā zagļi aizveduši transformatora apakšstaciju, kas bija pieslēgta nekustamā īpašuma teritorijā esošajam elektrotīklam – par radītajiem zaudējumiem izmaksāta atlīdzība 22 tūkstošu eiro apjomā. 

Lietus appludina, bet bojātas iekārtas un dīkstāve – palielina zaudējumus 

Pēdējos gados lielus zaudējumus komercīpašumiem radījušas arī dabas stihijas, īpaši vasaras vētras, lietavas un vējš. Lielāko atlīdzību par dabas stihiju postījumiem BTA izmaksājusi atlīdzību 290 tūkstošu eiro apmērā par vētrā cietušu ēku, kurai bojāts jumts, fasāde, izsisti stikli, samirkušas grīdas un radīti citi bojājumi. Tikmēr atlīdzība 140 tūkstošu eiro apmērā izmaksāta par vētrā bojātu ēku, kuras pagrabstāvs 1800 kvadrātmetru platībā stiprā lietus laikā applūda – ņemot vērā, ka ūdens līmenis sasniedz 60 cm un turējās trīs dienas, postījumi nodarīti arī griestiem, sienām un elektroinstalācijai. 

“Lietus un applūšanas gadījumos būtisku daļu no kopējiem zaudējumiem veido tieši bojātās iekārtas, inženiertehniskās sistēmas un elektroinstalācija, kuru atjaunošana ir dārga un laikietilpīga. Ja ūdens telpās saglabājas ilgstoši, bojājumi skar ne tikai grīdas un sienas, bet arī slēptās konstrukcijas, kas būtiski palielina atlīdzību apmēru. Līdzīgi kā pēc ugunsgrēkiem, arī šajos gadījumos uzņēmumi nereti saskaras ar darbības pārtraukumu, ražošanas vai noliktavu slēgšanu un loģistikas traucējumiem, kāpinot kopējos zaudējumus. Tāpēc savlaicīga risku izvērtēšana un preventīvi pasākumi ir tikpat svarīgi kā atbilstošs apdrošināšanas segums,” saka Ivo Danče.