Par 22 % pieaudzis negadījumu skaits stāvvietās – no kā jāuzmanās autovadītājiem?

Pērn par 22 % pieaudzis KASKO apdrošināšanas gadījumu skaits, kuros automašīnām nodarīti bojājumi stāvvietās pie veikaliem, birojiem un dzīvojamām mājām, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotie dati. Pēdējo trīs gadu laikā lielākā kompensācija izmaksāta 18 392 eiro apmērā par negadījumu, kur, izbraucot no stāvvietas un ietriecoties citā auto, spēkratam tika bojāta visa kreisā puse. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, autovadītāji negadījumu risku visbiežāk saista ar lielceļiem, krustojumiem un lielu ātrumu, taču praksē tie regulāri notiek arī stāvvietās, kur ir ierobežotas manevrēšanas iespējas un intensīva kustība. 

Auto aizripo uz pazemes stāvvietu un vadītājs sajauc pedāļus – kā biežāk notiek negadījumi? 

Visbiežāk bojājumi rodas, braucot atpakaļgaitā vai izbraucot no stāvvietas. Vadītāji manevrē ļoti ierobežotā teritorijā, nereti nepamanot citu transportlīdzekli vai šķērsli, kā rezultātā notiek sadursme. Šādās situācijās lielākie zaudējumi parasti veidojas, ja sadursmē vienlaikus bojātas vairākas virsbūves detaļas – BTA pēdējo trīs gadu laikā lielākā kompensācija izmaksāta par negadījumu, kur, izbraucot no stāvvietas un ietriecoties citā auto, spēkratam tika bojāta visa kreisā puse, un atlīdzība par zaudējumiem sasniedza 18 392 eiro. 

“Lai gan neprecīzi manevri stāvvietās rada lielākos riskus, dažkārt tās var būt neikdienišķas situācijas autovadītāju neuzmanības dēļ. Piemēram, vienā no gadījumiem automašīnai nebija iedarbinātas rokas bremzes, tādēļ tā aizripoja uz pazemes stāvvietu, pa ceļam bojājot citu transportlīdzekli, vārtus un stabu – šajā notikumā spēkratam bija plaši bojājumi aizmugurējām durvīm, motora pārsegam, bagāžnieka vākam un lukturiem. Citā situācijā vadītājs, braucot atpakaļgaitā, bremzes pedāļa vietā nospieda gāzes pedāli, un auto ietriecās kādā stāvošā spēkratā. Abos gadījumos atlīdzību summas sasniedza 9 000 eiro,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors. 

Viņš papildina, ka, lai gan lielākā daļa bojājumu, kurus automašīnas gūst stāvvietās, ir salīdzinoši nelieli – skrāpējumi, buferu bojājumi, buktes –, kas sākotnēji var šķist maznozīmīgi vizuāli defekti, ilgtermiņā tos nenovēršot, var rasties korozija, jo krāsas aizsargslānis ir bojāts. Vienlaikus neliela skrāpējuma vai buktes novēršana durvīs, nozīmē visu durvju pārkrāsošanu, kas prasa finansiālus ieguldījumus, tāpēc jebkurā situācijā ir ļoti būtiski, vai auto ir apdrošināšana, un kas segs remonta izdevumus. 

Kopumā BTA statistika atklāj, ka vidējā KASKO apdrošināšanas atlīdzība par vienu šādu negadījumu, kurā auto guvis bojājumus stāvvietā, pērn sasniegusi 934 eiro. 

Ko darīt, ja vainīgais autovadītājs “aizlaidies” vai nav pamanījis nodarīto skādi? 

Autostāvvietās notiek dažādas situācijas – ir gadījumi, kad autovadītāji speciāli nevēlas atzīt savu vainu par nodarītajiem zaudējumiem citam spēkratam, un ir situācijas, kad šoferi gluži vienkārši nepamana, ka apskādējuši kāda cita automašīnu. Īpašnieks atgriežas pie automašīnas un konstatē saskrāpētas durvis vai sabojātu spoguli, bet vainīgo transportlīdzekli nav iespējams identificēt. 

“Konstatējot, ka automašīnai nodarīti bojājumi, būtiski tos fiksēt uzreiz, nofotografējot un nofilmējot. Jānoskaidro, vai teritorijā ir videonovērošana. Iespējams, notikušajam ir bijuši liecinieki. Ja nodarījumam ir ļaunprātības pazīmes, piemēram, izsists stikls un no salona nozagtas mantas, par notikušo jāinformē arī policija. Neatkarīgi no situācijas, visdrošāk ir pēc iespējas ātrāk sazināties ar apdrošinātāju, lai pieteiktu atlīdzību. Turklāt šādas situācijas var notikt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tāpēc ir būtiski, lai KASKO polise darbotos arī ārzemēs. Piemēram, BTA pieredzē Polijā kādā degvielas uzpildes stacijas stāvvietā autovadītājs bija devies prom, taču atnākot konstatēja, ka viņa vadītā kravas automašīna ir bojāta, radot vairāk nekā 13 000 eiro zaudējumus, kurus sedza apdrošināšana. Šajā gadījumā vainīgo bija fiksējušas video novērošanas kameras,” skaidro I. Danče. 

Riski saglabājas visa gada garumā – sava ietekme ir arī laikapstākļiem 

Negadījumus stāvvietās ietekmē arī sezonas, piemēram, ziemā tas ir apledojums un nenotīrīts sniegs. Kopumā BTA KASKO atlīdzību pieteikumu skaits liecina, ka riski saglabājas visu gadu, taču atšķiras tas, cik vērienīga ir to ietekme uz zaudējumiem un cik bieži tie notiek. 

“Nenoliedzami, laikapstākļiem, auto plūsmai un redzamībai var būt sava ietekme uz negadījumu skaitu un nopietnību autostāvvietās. Ziemas mēnešos novērojam, ka atlīdzību summas ir nedaudz augstākas, bet gadījumu skaits – mazāks. Pretēja situācija ir vasaras mēnešos. Klasisks piemērs ziemas situācijām ir saistīts ar saslīdēšanu – vienā no BTA pieteiktajiem gadījumiem auto, izbraucot no stāvvietas, saslīdēja apledojuša ceļa dēļ un ietriecās priekšā stāvošajā spēkratā, izmaksātās atlīdzības apmēram sasniedzot 5200 eiro,” saka Ivo Danče. 

Kopumā, neatkarīgi no gadalaika, stāvvietās ir raksturīgs viens un tas pats negadījumu princips – ātrums ir mazs, bet neuzmanības vai kļūdas “cena” var būt pat ļoti augsta. Mūsdienu automašīnām pat neliels trieciens var bojāt sensorus, kameras, LED lukturus vai virsbūves elementus, kuru remontdarbi ir dārgi un jāsedz no saviem līdzekļiem, ja apdrošināšanas nav.