Mentālā veselība darbā kļūst būtiskāka – par 53 % kāpusi psihiskās veselības pakalpojumu izmantošana

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) veselības apdrošināšanas dati liecina, ka uzņēmumu darbinieki arvien vairāk pievēršas savas mentālās un fiziskās veselības uzlabošanai – pēdējos divos gados par 53 % palielinājies psihiskās veselības speciālistu atlīdzības pieteikumu skaits, savukārt sporta aktivitāšu izmantošana pieaugusi par 25 %. Veselības apdrošināšana jau kļuvusi par svarīgu prasību kandidātiem darba tirgū, taču tā dod iespēju darba devējiem nodrošināt arī veselīgāku un darbspējīgāku kolektīvu. Šogad 50 % darba devēju, iegādājoties veselības apdrošināšanu darbiniekiem, kā papildprogrammu izvēlējušies rehabilitācijas un masāžas pakalpojumus, savukārt tikai 9 % – sporta programmu. 

Iedzīvotāji vairāk izmanto psihiskās un fiziskās veselības speciālistu pakalpojumus 

BTA dati liecina, ka kopš 2023. gada par 53 % palielinājusies psihiskās veselības speciālistu, t.i. psihologu, psihoterapeitu un psihiatra, pakalpojumu izmantošana. Pieprasījuma pieaugumu lielā mērā veicinājusi gan Covid-19 pandēmijas ietekme, gan arī sabiedrībā pieaugošā izpratne par mentālo veselību. 

Tāpat arvien vairāk iedzīvotāju izmanto veselības apdrošināšanas polisēs ietvertos sporta un fizisko aktivitāšu pakalpojumus – to izmantošana pēdējo trīs gadu laikā augusi par 138 %, savukārt pērn vien šo pakalpojumu izmantošana palielinājusies par 25 %.  

“Cilvēki biežāk meklē speciālistu atbalstu izdegšanas, trauksmes un hroniska stresa gadījumos, kā arī regulāri pievēršas ķermeņa fiziskā stāvokļa uzlabošanai, apmeklējot jogu, pilates, ārstniecisko vingrošanu, aerobiku un funkcionālos treniņus gan klātienē, gan tiešsaistē. Ņemot vērā augošo izpratni par mentālās veselības nozīmi, kā arī aktīva dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz pašsajūtu, pieprasījums pēc mentālās un fiziskās labsajūtas pakalpojumiem, visticamāk, saglabāsies ilgtermiņā,” skaidro Ivo Danče. 

Pieaug darba devēju loma un iesaiste darbinieku veselības un labbūtības veicināšanā 

Šobrīd darba devēju loma darbinieku veselības un labbūtības veicināšanā kļūst arvien nozīmīgāka, jo mainās gan darbinieku prasības, gan arī uzņēmumu izpratne par darbinieku labsajūtas ietekmi uz darba produktivitāti, motivāciju un lojalitāti darbavietai kopumā. 

Piemēram, pētījumu kompānijas “Kantar” 2024. gada aptauja atklāj, ka 42 % darba ņēmēju jau šobrīd sagaida, ka labbūtības nodrošināšana ir darba devēja atbildība. Uzņēmumi šīs gaidas arvien biežāk integrē savā personāla politikā, ne tikai nodrošinot veselības apdrošināšanu darbiniekiem, bet arī paplašinot polisēs ietvertos pakalpojumus. Arī BTA dati apstiprina šo tendenci – 2025. gadā 50 % darba devēju veselības apdrošināšanā iekļāvuši rehabilitāciju un masāžas pakalpojumus, savukārt tikai 9 % iekļauj sporta programmas, kas ļautu par darbinieku veselību rūpēties preventīvi. Tāpat pieaug arī interese par psihosomātikas papildprogrammu. 

“Veselības apdrošināšana ir kļuvusi par būtisku konkurētspējas elementu darba tirgū, turklāt darba devējiem ir iespēja izvēlēties arī dažādas papildprogrammas, kas sniedz iespēju darbiniekiem laikus rūpēties par savu veselību. Tas ir veids, kā mazināt ilgstošas prombūtnes riskus un nodrošināt veselu, darbspējīgu un efektīvu kolektīvu. Tāpēc veselības apdrošināšana ir kļuvusi par daļu no uzņēmumu ilgtermiņa stratēģijas, veicinot talantu noturēšanu un darba efektivitāti,” uzsver Ivo Danče. 

Darba devēji meklē papildu veidus, kā veicināt darbinieku fizisko aktivitāti 

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem veselīgo dzīves gadu rādītājiem Eiropas Savienībā – sievietēm tie ir vidēji 54,3 gadi, bet vīriešiem 52,6 gadi. Salīdzinājumam Zviedrijā šis rādītājs ir gandrīz par 20 gadiem lielāks – 72,7 gadi. 

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē veselīgo dzīves gadu skaitu, ir mazkustīgs dzīvesveids. Latvijā tikai 9 % iedzīvotāju regulāri nodarbojas ar sportu, un 59 % iedzīvotāju ir liekais svars, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas vidējais (53 %), liecina ES statistikas biroja “Eurostat” 2024. gada dati. Tas nozīmē, ka līdztekus veselības apdrošināšanai, darba devējiem jāmeklē papildu veidi, kā veicināt darbinieku fizisko aktivitāti, kas būtiski ietekmē cilvēku labbūtību. 

“Šie rādītāji ļoti skaidri parāda, ka veselība Latvijā nav tikai medicīnas vai apdrošināšanas jautājums – tā ir arī ikdienas paradumu un darba vides rezultāts. Tomēr arī darba devējiem ir iespēja veicināt sporta pakalpojumu pieejamību saviem darbiniekiem. Lai mudinātu sabiedrību pievērsties regulārai kustībai, BTA pērn uzsāka iniciatīvu “Kusties, kusties, lai var labi justies!”, kuras mērķis pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir kustība ikdienā un cik būtiski ir radīt vidi, kas motivē cilvēkus būt aktīvākiem, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti. Tie ir ieguldījumi, kas ilgtermiņā veicina sabiedrības veselību un mazina darba nespējas riskus – jo vairāk darba devēju, kas nodrošina papildu atbalstu, jo lielāka iespēja uzlabot sabiedrības veselību,” stāsta Ivo Danče.