Lielākā KASKO atlīdzība melnā ledus dēļ – 74 000 eiro

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotie dati liecina, ka pēdējos gados melnais ledus joprojām ir viens no bīstamākajiem ziemas riskiem uz ceļiem. Lielākā līdz šim izmaksātā atlīdzība – 74 000 eiro – saistīta ar negadījumu Limbažu novadā, kur transportlīdzeklis pēkšņa apledojuma dēļ noslīdēja no ceļa un iebrauca grāvī, gūstot pamatīgus bojājumus. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, kad gaisa temperatūra aizvien biežāk sasniedz 0 grādu atzīmi, ceļi apledo vien dažu minūšu laikā, tādēļ autovadītājiem jāparūpējas gan par savlaicīgu ziemas riepu maiņu, gan par braukšanas paradumu pielāgošanu laikapstākļiem. 

Decembris un februāris – “dārgākie” melnā ledus mēneši 

Saskaņā ar BTA apkopotajiem datiem vidējās atlīdzības apjoms par negadījumiem, kas saistīti ar melno ledu, ir 11 500 eiro. Gan negadījumu skaits, gan izmaksu apmērs ir cieši saistīts ar laikapstākļiem un gaisa temperatūras svārstībām, īpaši vēlā rudenī un ziemas mēnešos, kad uz ceļiem veidojas apledojums. Tieši decembrī un februārī fiksēts vislielākais atlīdzību apjoms. 2024. gada februārī divu negadījumu rezultātā izmaksāti gandrīz 86 000 eiro. Arī tā paša gada decembrī atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 65 000 eiro.

“Melnais ledus ir viens no viltīgākajiem un bīstamākajiem riskiem rudens izskaņā un ziemā – to ir gandrīz neiespējami pamanīt, un tas bieži pārsteidz pat pieredzējušus un izmanīgus autovadītājus. Būtiski ņemt vērā, ka ziemas pie mums paliek arvien siltākas, dienās bieži vērojams slapjš sniegs, lietus, bet naktīs gaiss atdziest, ceļiem strauji apledojot. Šādos apstākļos viena kļūda var izmaksāt ļoti dārgi, it īpaši, ja transportlīdzeklis nav apdrošināts – remonta izmaksas, kas būs jāsedz no savas kabatas, var sasniegt vairākus tūkstošus eiro un pat tuvoties automašīnas kopējai vērtībai,” norāda Ivo Danče. 

Ceļa segums var apledot dažu minūšu laikā; lielākās atlīdzības izmaksātas Vidzemē 

Atšķirībā no redzama apledojuma, melnais ledus veido plānu, caurspīdīgu ledus kārtu, kas vizuāli saplūst ar asfalta virsmu. Šis neredzamais slazds visbiežāk veidojas uz tiltiem, pārvadiem un ceļa posmiem pie ūdenstilpēm, kur sals iestājas ātrāk nekā citviet. Temperatūrai svārstoties ap 0 grādiem, ceļa segums var apledot pat dažu minūšu laikā. 

Lielāko KASKO atlīdzību par bojājumiem auto BTA izmaksājusi 74 000 eiro apmērā par negadījumu Limbažu novadā, kur transportlīdzeklis melnā ledus dēļ noslīdēja no ceļa un iebrauca grāvī, gūstot pamatīgus bojājumus. Savukārt Valmieras novadā, kur auto negaidīti saslīdējis uz melnā ledus un nokļuvis ceļmalas grāvī, izmaksātā atlīdzība pārsniegusi 45 000 eiro. 

Kā skaidro I. Danče, melnā ledus izraisītie negadījumi bieži vien ir daudz smagāki par vienkāršu auto saslīdēšanu. “Nereti automašīnas ietriecas priekšā vai pretī braucošos transportlīdzekļos, ceļmalas objektos, apmalēs, apgaismojuma stabos, barjerās vai pat ēkās, radot būtiskus bojājumus. Ja cietušo nav, šajos gadījumos iestājas KASKO apdrošināšanas riski, sedzot auto nodarītos bojājumus. Lai gan visbiežāk negadījumi fiksēti reģionos, arī pilsētās autovadītājiem nepieciešams saglabāt modrību – īpaši rotācijas apļos, lielveikalu stāvlaukumos un vietās, kur ceļu šķērso tramvaja sliedes. Braukšanas paradumi vienmēr ir jāpielāgo esošajiem laikapstākļiem gan pilsētās, gan uz šosejām Latvijas novados,” pauž I. Danče. 

Ziemas riepas un braukšanas stila pielāgošana – būtiskākie drošības aspekti uz ceļa 

Ceļu satiksmes noteikumos noteikts, ka no 1. decembra līdz 1. martam transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Ziemas riepu gumijas sastāvs aukstumā paliek elastīgs, un protektors veido saķeri ar ledu un sniegu, saīsinot bremzēšanas ceļu un nodrošinot labāku vadāmību uz apledojuma. Tas var būt izšķiroši tieši pēkšņos melnā ledus posmos. Vienlaikus jāņem vērā, ka melnajam ledum ir ārkārtīgi zema saķere. Pat ar labām ziemas riepām bremzēšanas ceļš var būt ļoti garš, ja ātrums ir par lielu vai distance – par mazu. 

“Diemžēl vēl aizvien novērojam, ka daudzi autovadītāji cer uz vēlu ziemas sākumu un atliek ziemas riepu nomaiņu līdz pēdējam brīdim. Taču laikapstākļi ir neparedzami un pat neliels sals, minimālas temperatūras svārstības var radīt apledojumu. Ja automobilim nav sezonai atbilstošu riepu, saslīdēšanas iespējamība ievērojami palielinās. Būtiski atcerēties, ka ziemas riepas ir pirmais drošības slānis, un svarīgi ir arī braukšanas paradumi – ātruma ierobežojumu ievērošana un pielāgošana aktuālajai situācijai uz ceļa, atbilstošas distances ievērošana u.tml.,” akcentē I. Danče.