“Izdevīgākie” piedāvājumi – “BTA” atklāj, ko gaidīt no krāpniekiem internetā novembra atlaižu laikā

Gaidāmajā atlaižu laikā, tostarp “Black Friday”, “Cyber Monday” un Ziemassvētku iepirkšanās maratonā, cilvēki aktīvi iegādāsies preces dažādos tiešsaistes veikalos. Iedzīvotāju vēlme ietaupīt var kļūt par krāpnieku galveno trumpi, nelikumīgi iegūstot lielas naudas summas. AAS “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) Kiberrisku apdrošināšanas produkta vadītājs Raivo Ginters atklāj, ka krāpnieki ir lieliski “psihologi” – steidzinot, solot vieglu peļņu un aicinot nenokavēt īpašos piedāvājumus, cilvēki nereti kļūst par krāpnieku upuriem. Tādēļ ne vien būtiski parūpēties par savu ierīču drošību, kritiski izvērtēt katru atlaižu un peļņas piedāvājumu, bet arī meklēt papildu aizsardzības risinājumus pret riskiem internetā. 

Steiga un bailes nokavēt īpašo piedāvājumu – krāpniecības gadījumu galvenie elementi

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem, krāpniecības gadījumu skaits Latvijā kopš 2022. gada pieaudzis par gandrīz 70%, pārsniedzot 9 000 gadījumu, savukārt izkrāpto līdzekļu apjoms pieaudzis par aptuveni 30%, 2024. gadā sasniedzot vairāk nekā 15,5 miljonus eiro. Vieni no izplatītākajiem gadījumiem saistīti ar novirzīšanu uz viltus interneta vietnēm vai saitēm, kas izplatītas ar e-pastu, īsziņu vai sociālo mediju starpniecību, kam seko aicinājums autentificēties ar saviem internetbankas datiem. Šajos gadījumos cilvēks pats nodod krāpniekiem piekļuvi savam bankas kontam.

Kā skaidro BTA Kiberrisku apdrošināšanas produkta vadītājs Raivo Ginters, krāpnieki izmanto dažādus manipulatīvus paņēmienus, piemēram, piedāvā ātrus ieguvumus, iemanto uzticību, izmantojot jau zināmus zīmolus, un rada steigu, kas prasa tūlītēju lēmumu pieņemšanu. 

“Uzticības iegūšanas nolūkā krāpnieki bieži darbojas zināmu zīmolu un valsts iestāžu vārdā, tostarp e-veselība.lv, eParaksts, Latvijas pasts, CSDD, dažādas bankas, Booking.com, Valsts policija u.c. Tāpat tiek mērķtiecīgi veidotas viltus investīciju vietnes, izstrādātas apmaksātas reklāmas, ar kuru palīdzību tiek piedāvāti kredītiestāžu pakalpojumi, atlaides interneta veikalos, “rezervē jau tagad” piedāvājumi ceļojumiem un izplatītas viltus ziņas ar sabiedrībā zināmu personu vārdiem. Krāpniecības veidu ir daudz, un krāpnieku aktivitāti palielina cilvēku paradumi – piemēram, aktīva iepirkšanās rudens un ziemas atlaižu laikā. Šobrīd krāpnieku veiksmes pamatā ir psiholoģiskas manipulācijas, piemēram, radot bailes nokavēt kādu īpašu piedāvājumu, negaidīti vienkāršu peļņas guvumu u. tml.,” norāda R. Ginters. 

Ātra peļņa un viltoti dokumenti – kādos krāpniecības veidos “iekrīt” Latvijas iedzīvotāji? 

Novērojot strauju digitālās krāpniecības pieaugumu un sabiedrības neaizsargātību pret šiem riskiem, BTA šogad maijā laidusi klajā Latvijā un Baltijā pirmo kiberrisku apdrošināšanas polisi privātpersonām. Vien dažu mēnešu laikā saņemti vairāki atlīdzību pieteikumi, tostarp par gadījumu sociālo mediju platformā “Facebook” – vēloties pārdot bērnu ratiņus, kāda sieviete iekritusi krāpnieku nagos un zaudējusi naudu. Pēc sludinājuma ievietošanas “Facebook Marketplace” pavisam drīz pieteicies kāds pircējs, kurš neapskatot un neuzdodot papildu jautājumus par preci, vēlējies to tūlīt iegādāties, krāpnieks nosūtījis pakomāta sūtījumu saiti kurjera pakalpojuma pieprasīšanai. Uzspiežot uz viltus saites un ievadot savas maksājumu kartes datus, sievietei izkrāpta nauda. 

“Gadījumi ir ļoti dažādi un krāpnieku izdomai nav robežu – vēl kādā gadījumā kāds vīrietis, noticot ātras un vieglas peļņas iespējām, piekritis investēt 10 000 eiro, visu šo summu galu galā zaudējot. Sākotnēji krāpnieki šo summu piedāvājuši vīrieša vietā investēt ar nosacījumu, ka tā vēlāk jāatdod. Lai atdotu it kā investēto summu, vīrietis, cerot uz ātras un ienesīgas peļņas iespējām, aizņēmies konkrēto summu kredītiestādē un pārskaitījis to krāpniekiem. Savukārt pavisam nesen pieteikts gadījums, kad sieviete iegādājusies vīzu ārvalstu ceļojumam kādā nepārbaudītā interneta vietnē un, saņemot dokumentu, secinājusi, ka tas ir viltots. Ja šiem cilvēkiem nebūtu kiberrisku apdrošināšanas, zaudējumi ievērojami patukšotu maciņu,” saka R. Ginters. 

Cilvēki arvien aktīvāk meklē papildu drošības risinājumus 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā aptuveni 49 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem iepērkas internetā. Tikmēr FNA dati atklāj, ka šogad astoņu mēnešu laikā, izmantojot viltus lapas un nosūtot maldinošu informāciju, no četru lielāko banku klientiem pašu cilvēku apstiprinātos maksājumos izkrāpti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Vienlaikus novērsti teju 12 000 krāpšanas mēģinājumi – ja tie būtu izdevušies, tad iedzīvotāju zaudējumi pārsniegtu 8 miljonus. Diemžēl pilnībā izvairīties no apdraudējumiem digitālajā vidē, tostarp dažādiem krāpniecības mēģinājumiem un datu pikšķerēšanas, ir teju neiespējami – tad būtu jāatsakās no visiem digitālajiem rīkiem, kas kļuvuši par mūsu ikdienu. Tāpēc cilvēki arvien aktīvāk meklē papildu drošības risinājumus. 

“Līdzās spēcīgām parolēm un regulārai ierīču programmatūru atjaunināšanai, ir kritiski jāizvērtē saņemtā informācija – ja atlaižu piedāvājums ir “pārāk labs, lai būtu patiesība”, tad tas varētu arī būt krāpnieku “āķis”. Ja piedāvājums ietver steigu, nepieciešamību tūlīt pat pieņemt lēmumu – tad arī tā, visticamāk, ir krāpnieku manipulācija. Lai aizsargātos, cilvēki arvien aktīvāk izvēlas apdrošināties pret kiberriskiem, jo polise ietver aizsardzību ne tikai tās pircējam, bet arī laulātajam vai kopdzīves partnerim un nepilngadīgajiem bērniem. Apdrošināšana, protams, nepasargā no incidenta, taču tas ir sava veida drošības garants, kas samazina finansiālās un emocionālās sekas,” pauž R. Ginters.