BTA: īrnieku radītie bojājumi īpašumiem sasniedz 47 000 eiro

Saskaņā ar apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) pēdējo trīs gadu datiem par īrnieku negodprātīgas rīcības vai neuzmanības rezultātā nodarītajiem bojājumiem īpašumam tās visbiežāk ir ūdens noplūdes, dažādi apdares bojājumi un iedzīves bojāšana. Šajā posmā BTA izmaksāto atlīdzību summa izīrēto īpašumu saimniekiem par īrnieku radītiem zaudējumiem sasniedz 47 000 eiro. “Mājoklis ir viens no cilvēku vērtīgākajiem īpašumiem. Taču, ja tas tiek izīrēts, ir būtiski ņemt vērā, ka īrnieku radītie bojājumi, piemēram, mēbelēm, apdarei, sadzīves tehnikai, var būt nopietni, pat vairāku tūkstošu eiro apmērā,” pieredzē dalās BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče. 

Īres “drošības nauda” visbiežāk nespēj segt zaudējumus īpašumam 

Izīrējot īpašumu, mainās ne tikai tā iemītnieks, bet arī riski – visbiežāk īpašnieks ikdienā nekontrolē, kā mājoklis tiek izmantots un cik rūpīgi tiek ievēroti drošības nosacījumi. BTA apkopotā informācija liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā kopumā pieteikti 112 atlīdzību gadījumi par īrnieku nodarītiem bojājumiem īpašumiem, kas parāda, ka šādi gadījumi nav reti izņēmumi, bet ikdienas realitāte. 

“Ļoti bieži izīrētāji domā, ka drošības nauda, ko īrnieks iemaksā viena vai divu mēnešu īres maksas apmērā, uzsākot mājokļa īri, būs pietiekams finansiāls nodrošinājums arī tad, ja mājoklim tiks nodarīti kādi zaudējumi. Tomēr realitātē šī summa ne vienmēr spēj segt īrnieka nodarīto zaudējumu apmēru, kas var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro. Vēl skaudrākas ir tās situācijas, ja īres līgumā nav nostiprināti zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumi – tā visbiežāk notiek, ja izīrētājs piedāvā savu īpašumu īstermiņa īrei,” komentē I. Danče. 

Īrnieku radīto postījumu apmēri var sasniegt vairākus tūkstošus eiro 

Izmaksu un nodarīto bojājumu ziņā apjomīgākais gadījums saistīts ar ilgstošu īnieka nolaidību un apzināti radītiem bojājumiem, nopietni apskādējot sienas un grīdas, bojājot mēbeles, sadzīves tehniku, elektroinstalāciju, vannasistabas aprīkojumu un mēbeles, kā rezultātā īpašniekam ar BTA apdrošināšanas atlīdzību tika atlīdzināti zaudējumi 2 529 eiro apmērā. 

Savukārt vēl kādā gadījumā īrnieks pamanījies sabojāt īpašumu kopā ar draugiem, radot vairāk nekā 2 500 eiro lielus zaudējumus. Pagājušā gadā bojāta arī kāda māja Limbažos, kur ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā, ko izraisīja īrnieces dēls, nodega veranda, un īpašniekam tika izmaksāta 2 461 eiro atlīdzība. 

Citā gadījumā, apskatot māju pēc īrnieku aizbraukšanas, saimnieks konstatēja plašus postījumi – bojāta grīda, sienas, griesti, logi, durvis, kā arī virtuves un vannasistabas aprīkojums. Šajā gadījumā izmaksātā atlīdzība sasniedza 2 320 eiro. Tāpat pērn pēc īrnieku aiziešanas dzīvoklī saimnieks konstatēja, ka, urbjot sabojātas sienas, vietām sadedzis matracis, bojāts virtuves aprīkojums un žalūzijas, par ko BTA īpašniekam izmaksāja 1 743 eiro lielu apdrošināšanas atlīdzība. 

“Īres attiecībās ir būtiski skaidri saprast, kādi riski visbiežāk apdraud izīrēto īpašumu, kurā brīdī iestājas īrnieka atbildība un kādi preventīvi soļi ļauj īpašniekam sevi pasargāt no finansiāliem zaudējumiem. Apvienojot piemērotu īpašuma apdrošināšanas segumu, kur iekļauti īrnieku nodarītie zaudējumi, ar skaidri noformulētām līgumsaistībām un atbildības sadalījumu starp pusēm, mājokļa saimnieks var pasargāt sevi no neplānotiem izdevumiem. Turklāt tas ir īpaši nozīmīgi, ja šajās situācijās starp izīrētāju un īrnieku izceļas strīdi,” stāsta BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče 

No vainīgajiem īrniekiem zaudējumus var piedzīt regresa kārtībā 

Lai arī daudzkārt izīrētie īpašumi cieš negodprātīgas īrnieku rīcības rezultātā, virkne dažādu negadījumu, piemēram, ūdens noplūdes, ugunsgrēki un sadzīviski negadījumi, notiek arī neparedzētu apstākļu sakritības dēļ, kas aizvien var būt īrnieka atbildība. Turklāt situācijās, kad bojājumi tiek nodarīti ne tikai izīrētāja īpašumam, bet arī kaimiņu mājokļiem, finansiālās sekas var būt vēl apjomīgākas. 

“Ja īrnieks, piemēram, nepieskata darbojošos sadzīves tehniku, neatbilstoši veic remontdarbus vai ar savu rīcību izraisa ugunsgrēku vai ūdens noplūdi, atbildība var iestāties gan par kaitējumu īrētajam īpašumam, gan trešajām personām – tātad kaimiņu īpašumam. Tāpēc cilvēkiem, kuri īrē mājokli, izšķiroša nozīme ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, jo zaudējumu atlīdzināšana var tikt pieprasīta no vainīgās personas regresa kārtībā,” skaidro I. Danče.