Aktīvā velosezona – noskaidrotas biežākās ķibeles, kas skar velosipēdistus

Iestājoties siltajam laikam, velosipēds daudziem kļūst par vienu no iecienītākajiem ikdienas pārvietošanās veidiem, taču tam netrūkst arī dažādu risku. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) pēdējo trīs gadu dati liecina, ka katrs trešais ar velosipēdiem saistītais apdrošināšanas atlīdzību pieteikums ir par zādzību. Kā skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče, lai gan zādzības rada lielākos zaudējumus, visbiežāk velosipēdi tiek sabojāti, iebraucot bedrē, uzskrienot šķērslim, zaudējot līdzsvaru vai piedzīvojot riepu un citu detaļu bojājumus, nereti arī pašiem velobraucējiem gūstot traumas. 

Garnadžiem “labs ķēriens”, bet velosipēdu īpašniekiem vidējie zaudējumi – 550 eiro 

Pēdējo trīs gadu laikā puse jeb 50 % ar velosipēdiem saistīto BTA atlīdzību pieteikumu bijuši par dažādiem bojājumiem, 34 % gadījumu velosipēds nozagts, savukārt aptuveni 15 % gadījumu traumas guvis pats riteņbraucējs. 

“Velosipēda bojājumi parasti rodas ļoti ikdienišķos apstākļos, piemēram, pēc iebraukšanas bedrē, uztriekšanās apmalei vai kādam citam šķērslim. Tipiski bojājumi ir arī riepas pārduršana uz stikliem vai būvgružiem. Retāk velosipēdi tiek bojāti sadursmēs ar automašīnu vai citu velobraucēju. Tomēr lielākos zaudējumus velobraucējiem visbiežāk rada tieši zādzības – proti, vidējā atlīdzība par nozagtu velosipēdu pārsniedz 550 eiro, kamēr bojājumu gadījumos tā ir ap 180 eiro,” stāsta Ivo Danče. 

Velosipēdiem “pieaug kājas” arī dienas laikā un vietās, kur ir daudz cilvēku 

Labi pārredzama vieta, slēdzene vai diennakts gaišais laiks nav šķērslis zagļu mērķim tikt pie kārotā velo. Pēdējos trīs gados BTA pieteiktie lielākie atlīdzību gadījumi liecina, ka garnadži velosipēdus iecienījuši ne tikai nomaļās vai slikti apgaismotās vietās, bet nebaidās pastrādāt zādzības arī dienasgaismā vietās, kur apgrozās cilvēki. 

Piemēram, BTA izmaksājusi 1340 eiro atlīdzību par velosipēdu, kas nozagts no skolas pagalma. Citā gadījumā 1270 eiro izmaksāti par darba dienas laikā no auto stāvvietas nozagtu velosipēdu. Savukārt vēl kādā situācijā 1110 eiro izmaksāti kompensācijā par velosipēdu, kas nozagts no daudzdzīvokļu mājas pagalma, lai gan tas bija pieslēgts speciālā novietnē. Starp lielākajiem gadījumiem ir arī 909 eiro liela apdrošināšanas atlīdzība par nozagtu velosipēdu no novietnes pie tirdzniecības centra un 885 eiro atlīdzība par velosipēdu, kas nozagts lauku īpašumā. 

“Vienlaikus esam novērojuši, ka ne vienmēr tiek nozagts viss velosipēds. Zagļi ir iecienījuši arī atsevišķas detaļas un aprīkojumu – stūri, bremzes, pārslēdzējus, ratus, lukturus un pat tikai sēdekļus. Taču arī šādās situācijās braucamais ir sabojāts un nepieciešami ieguldījumi, lai velosipēdu atjaunotu – turklāt, ja apdrošināšanas nav, tie var būt vairāki simti eiro neparedzētos izdevumos,” saka Ivo Danče. 

Negadījumos tiek bojāti ne tikai velosipēdi – traumas gūst arī velosipēdu vadītāji 

Negadījumos tiek bojāti ne tikai velosipēdi – traumas gūst arī paši vadītāji. Pietiek ar vienu nepamanītu bedri, straujāku manevru vai sadursmi ar šķērsli, lai ikdienišķs brauciens beigtos ne vien ar sabojātu divriteni, bet arī ar traumām. 

BTA pieredzē ir gadījums, kurā velobraucējs, minoties pa meža taku, ar plecu ietriecās kokā un guva traumu, savukārt citā situācijā bērns, braucot divriteni lejā no kalniņa, nokrita un salauza apakšdelmu. 

Traumas tiek gūtas arī, izvairoties no sadursmes ar gājēju, zaudējot līdzsvaru uz mitra un slidena ceļa, kā arī neveiksmīgi manevrējot. Tā, piemēram, kādā negadījumā velobraucējs krita, lai izvairītos no uztriekšanās gājējam. Vēl kāds velobraucējs lietainā laikā devās braucienā un viņam noslīdēja kāja no pedāļa, kas tika sasista pret velosipēdu. Bijis arī gadījums, kad bērnam, sēžot uz bagāžnieka, kāja tiek ierauta spieķos. 

“Velobraucēji bieži domā par to, kā pasargāt pašu velosipēdu, taču jāatceras, ka tikpat svarīgi ir pasargāt arī sevi. Kritiens, bedre vai nepamanīts šķērslis var beigties ne tikai ar pārdurtu riepu vai saliektu ratu, bet arī ar lūzumiem, sasitumiem un citām traumām. Tāpēc, sākoties velosezonai, arvien vairāk cilvēku apdrošina ne vien savu divriteni, bet izvēlas arī nelaimes gadījumu apdrošināšu. Tiesa, tas neatceļ to, ka, braucot ar velosipēdu, jāpievērš uzmanība izvēlētajam maršrutam un ceļa segumam, kā arī savam braukšanas stilam un drošībai, lietojot ķiveri, ceļu un elkoņu sargus,” stāsta Ivo Danče. 

Būtiskākie drošības noteikumi, kas jāņem vērā, braucot ar velosipēdu 

Lai velobrauciens būtu drošs, svarīgi pievērst uzmanību gan pašam velosipēdam, gan tā novietošanai. BTA eksperti iesaka vienmēr izmantot kvalitatīvu slēdzeni un pieslēgt velosipēdu pie stacionāra objekta labi pārredzamā vietā, jo zādzības notiek arī dienas laikā. Tikpat būtiski ir regulāri pārbaudīt velosipēda tehnisko stāvokli, tostarp riepu spiedienu, bremzes un apgaismojumu, kā arī pirms sezonas veikt pilnu apkopi, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem brauciena laikā. 

Savukārt uz ceļa galvenais ir droša braukšana un piemērots aizsargaprīkojums. Proti, velobraucējiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, kurus, pirms sezonas sākuma, vienmēr ieteicams atkārtot. Uz ceļa jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums un īpaši jāuzmanās no bedrēm, slidena seguma un gājējiem. Drošībai būtiska ir arī ķivere, atstarojošs apģērbs un tehniski kārtībā esošas gaismas. 

Vienlaikus jābūt gataviem neparedzētām situācijām, tāpēc braucieniem jāizvēlas savām prasmēm atbilstošs maršruts un vide – tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri nav pārvietojušies ar velosipēdu pilsētā, tam būtu jāsagatavojas, atsvaidzinot praktiskās un teorētiskās iemaņas. Arī otrādi – ja ikdienā ierasts braukt pa pilsētu, taču ne lauku ceļiem un apvidiem ar izteiktāku reljefu, braukšanas iemaņas ir jāpielāgo.