Visbiežākās traumas ziemā – saišu sastiepumi, visdārgākā atlīdzība pārsniedz 3 500 eiro

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) dati liecina, ka visbiežākās traumas ziemas periodā ir dažādi saišu sastiepumi, savukārt visaugstākās vidējā apdrošināšanas atlīdzība ir par augšstilba lūzumiem – 550 eiro. Lielākajos apdrošināšanas gadījumos, kur gūtas nopietnas traumas, apdrošināšanas atlīdzības pārsniedz 3 000 eiro. Kā stāsta BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče, traumu ietekme uz cilvēka ikdienu mēdz būt daudz plašāka nekā pirmajā brīdī šķiet – ārstēšanās, atlabšanas periods izmaina ierasto dzīves ritmu. Tas rada papildus slodzi gan pašam cietušajam, gan tuviniekiem – sākot ar praktiskām rūpēm līdz finansiālai spriedzei, ko rada ilgstoša atveseļošanās. 

Traumatisma līmenis Latvijā pēdējos gados ievērojami pieaudzis, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā statistika – no 17 281 gadījuma 2022. gadā līdz 26 457 gadījumiem 2024. gadā, kas ir par 53 % vairāk. Biežākie traumu veidi ir lūzumi, sastiepumi un sasitumi, kas visbiežāk rodas paslīdēšanas vai krišanas rezultātā. 

Biežākās traumas ziemā – saišu sastiepumi, mīksto audu saspiedumi, augšdelma lūzumi un pleca locītavas savainojumi 

Pēc BTA atlīdzību datiem pēdējo četru ziemu laikā visbiežāk gūtās traumas bijušas saišu sastiepumi, mīksto audu saspiedumi, kas radījuši funkcionālus traucējumus – 89 gadījumi, apakšdelma kaula lūzumi  – 73 gadījumi un pleca locītavas bojājumi – 70 gadījumos. Visdārgākās traumas pērnā gada ziemā bijušas tieši kaulu lūzumi – augšstilba kaula lūzuma gadījumā vidējā atlīdzība sasniedza 550 eiro, augšdelma lūzuma gadījumā – 450 eiro, bet skriemeļu lūzumu ārstēšanai – 375 eiro. 

“Ja paraugāmies uz populārākajām traumām aizvadīto ziemu laikā, tās visbiežāk gūtas, paslīdot uz ledus. Gan sastiepumi, gan lūzumi var prasīt ilgu ārstēšanos, tajā skaitā operācijas un rehabilitāciju, kā arī papildu atlabšanas laiku, un tieši šīs sekas cilvēki parasti nenovērtē. Nelaimes gadījumi ir pēkšņi – tie notiek bez brīdinājuma, izkāpjot no automašīnas, dodoties pastaigā vai nodarbojoties ar savu hobiju, taču, ja nelaimes gadījumi nav apdrošināti, izdevumi par dažādu savainojumu ārstēšanu mēdz būt ļoti augsti, un tie jāsedz no savas kabatas,” skaidro Ivo Danče. 

Lielākās atlīdzības par nelaimes gadījumiem, kuros cilvēki paslīdējuši un smagi krituši 

Pēdējo gadu laikā lielākās BTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības sasniegušas vairākus tūkstošus eiro. Piemēram, 3690 eiro liela apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta kādam vīrietim Saldus novadā, kurš, kāpjot ārā no automašīnas, paslīdēja un krita, gūstot smagu galvas traumu, tajā skaitā galvaskausa pamatnes lūzumu, pēc kura iegūta arī II grupas invaliditāte. 

Savukārt Rīgā smaga ceļgala trauma gūta, kādam vīrietim krītot slidošanas laikā kopā ar ģimeni – šajā gadījumā BTA apdrošināšanas atlīdzības summa sasniedza 3460 eiro. Tikmēr 2710 eiro izmaksāti kādai sievietei, kura kritusi uz ielas Rīgā, gūstot augšstilba kaula lūzumu, un vairāk nekā 2000 eiro lielas atlīdzības izmaksātas divos gadījumos – sievietei krītot pastaigas laikā ar suni un laužot kāju uz slidenas takas, kā arī ļoti komplicēts rokas lūzums gūts, ejot uz šķūnīti pēc malkas, paslīdot un krītot. 

Šogad vidējā dienas naudas izmaksa par nelaimēm, kuru rezultātā cilvēki nevar strādāt – 426 eiro 

Kā liecina BTA dati, apdrošināšanas atlīdzību izmaksās visaugstāko īpatsvaru veido dienas nauda par gadījumiem, kad cilvēki nevar strādāt – pēdējos četros gados tā sasniegusi apmēram 400 eiro. Savukārt atlīdzībās, kas izmaksātas aizvadītajā ziemas sezonā no 2024. gada novembra līdz 2025. gada martam, vidējā dienas naudas izmaksas par gadījumu veidoja 426 eiro. 

Šajos gadījumos cilvēki nav varējuši veikt darba pienākumus traumu dēļ, kas gūtas, paslīdot uz ielas, braucot ar velosipēdu pa slidenu ceļu, braucot pa kalniņu un slidojot. 

“Ļoti bieži cilvēki nenovērtē, ka viens kritiens, viena trauma var būtiski ietekmēt darba spējas un līdz ar to – finansiālo stabilitāti. Vēl sāpīgāki šie gadījumi ir tad, ja traumu guvis ģimenes lielākais vai vienīgais apgādnieks, kurš ikdienā uztur ne tikai mājsaimniecības pamata vajadzības, bet arī veic norēķinus, kredītsaistību maksājumus. Tas nozīmē, ka vienā mirklī jārod ne tikai līdzekļi ikdienas dzīvei, bet vēl papildus – ārstēšanās izdevumu segšanai, kas nebūt nav mazi, jo arī savlaicīgas veselības aprūpes izdevumi ar katru gadu tikai aug. Tieši tāpēc nelaimes gadījumu apdrošināšana ir nozīmīgs atbalsts, kad gūti būtiski savainojumi vai pat invaliditāte,” uzsver Ivo Danče.