Viens apdrošinātais gada laikā izmanto 19 ārstniecības pakalpojumus
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējā atlīdzība veselības apdrošināšanā kāpusi par 20 %, sasniedzot 257 eiro, un šobrīd katrs apdrošinātais gada laikā izmanto aptuveni 19 veselības aprūpes pakalpojumus. Kā skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, veselības apdrošināšana veicinājusi iedzīvotāju savlaicīgas rūpes par savu veselību, vienlaikus sniedzot iespēju piekļūt ārstniecības pakalpojumiem ar mazākiem izdevumiem un ātrāk, negaidot ilgās rindās pēc valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.
Viens no profilaktiskiem veselības veicināšanas pasākumiem ir vakcinācija. BTA dati atklāj, ka 2022. gadā tika saņemti 49 atlīdzības pieteikumi par vakcināciju pret CPV, savukārt 2024. gadā pieteikumu skaits trīskāršojies, sasniedzot jau 163 pieteikumus. Tikmēr populārākais vakcinācijas pakalpojums 2025. gadā bija vakcinācija pret ērču encefalītu, sasniedzot 61 % no atlīdzību pieteikumiem par vakcinācijām. Otrajā vietā ir vakcinācija pret gripu – tā veido 26 % no šiem atlīdzību pieteikumiem.
Augsts pieprasījums ir arī pēc dažādiem ambulatorajiem pakalpojumiem, un visbiežāk apmeklētais ambulatorais speciālists ir ginekologs – 2025. gadā tieši šī speciālista konsultācijas veido 15 % no visām maksas vizītēm. Bieži izmantotas ir arī dermatologa (8 %), oftalmologa (7 %) neirologa (6 %), endokrinologa (5 %), fizioterapeita (5 %), kardiologa (3 %) un ķirurga konsultācijas. Līdzās šiem pakalpojumiem nemainīgi pieprasīti ir arī maksas diagnostiskie pakalpojumi – pērn visbiežāk tika izmantoti ultrasonogrāfiskie izmeklējumi, t.i. ultrasonogrāfija, duplekssonogrāfija, doplerogrāfija, sasniedzot 45 % no visiem izmeklējumiem.
“Šobrīd viens apdrošinātais gadā izmanto vidēji 19 veselības aprūpes pakalpojumus, un vidējā veselības apdrošināšanas atlīdzība sasniedz 257 eiro uz vienu personu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2020. gadā. Tas apliecina, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto apdrošināšanu, lai savlaicīgi risinātu veselības jautājumus, nevis reaģētu tikai tad, kad problēmas kļuvušas jau būtiski nopietnākas. Tiesa, cilvēku aktivitāti nosaka arī nepieciešamība saņemt ātru palīdzību situācijās, kurās gaidīšana valsts apmaksāto pakalpojumu rindās nav iespējama. Tieši tāpēc veselības apdrošināšana šobrīd aizvien ir viens no efektīvākajiem instrumentiem veselības aprūpes pieejamības veicināšanā,” skaidro Ivo Danče.
Viņš papildina, ka, palielinoties iedzīvotāju vēlmei vairāk rūpēties par savu veselību, aug arī darba devēju cīņa par darbiniekiem, un veselības apdrošināšana ir kļuvusi par būtisku instrumentu talantu piesaistē un noturēšanā. Tā šobrīd arvien vairāk darba devēju apsver iespēju paplašināt veselības apdrošināšanas polišu segumu. Piemēram, BTA dati liecina, ka zobārstniecību kā darbinieku veselības apdrošināšanas polises papildprogrammu pašlaik izvēlas gandrīz 50 % no visiem darba devējiem.
“Medicīnas nozarē strādājošo straujais algu kāpums, medicīnas iekārtu uzturēšana, energoresursu patēriņa izmaksas u. c. faktori būtiski ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu cenas. Piemēram, zobārstniecība pašlaik ir ļoti dārgs veselības aprūpes pakalpojums, un Latvijā valsts apmaksātā zobārstniecība pieejama tikai bērniem. Tāpēc darba devēji arvien biežāk pieņem lēmumu paplašināt veselības apdrošināšanas polišu segumu darbiniekiem, iekļaujot zobārstniecības pakalpojumus un sniedzot iespēju savlaicīgi ārstēties par mazākiem izdevumiem,” stāsta I. Danče.
