Pēdējos gados visvairāk cietuši sējumi Zemgalē – atlīdzībās izmaksāti 11 miljoni eiro

Pēdējo četru gadu laikā lauksaimniekiem sējumu apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 20,5 miljoni eiro, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) dati. Visvairāk apdrošināšanas atlīdzību izmaksātas lauksaimniekiem par cietušiem sējumiem Zemgalē – 11 miljoni eiro. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, Zemgalē un Kurzemē sējumus visvairāk bojājusi krusa un vētras, kultūrām sakrītot veldrēs, savukārt Latgalē un Vidzemē sējumi biežāk izsaluši. Aizvadītajos gados lielākā apdrošināšanas atlīdzība – 388 667 eiro izmaksāta par krusas bojātiem kviešu sējumiem 830 hektāru platībā Dobeles novadā. 

Dabas stihijas kļūst neprognozējamākas – visvairāk cietuši sējumi Zemgalē 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2024. gada ziņojums par līdzšinējām un nākotnes klimata pārmaiņām valstī liecina, ka Latvijas teritorijā pieaug nokrišņu daudzums, un šāda tendence tiek prognozēta līdz pat 2100. gadam. Ziemā jau šobrīd ir samazinājusies sniega sega, un prognozes liecina, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados. 

Kopumā ziņojumā secināts, ka šobrīd fragmentāri pieredzētie ekstremālie laikapstākļi nākotnē kļūs par normu, spējot radīt vēl lielākus postījumus. To apstiprina arī Eiropas klimata aģentūras aprēķini – kopš 2015. gada dabas kataklizmu nodarītie zaudējumi valstu ekonomikām palielinājušies visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā. 

“Mūsu pieredzē līdz šim lielākās apdrošināšanas atlīdzību izmaksas ir veiktas par laikapstākļu nodarītiem bojājumiem dažādām kultūrām, ko radījis sals, kā arī krusa, lietusgāzes, stiprs vējš, sagāžot sējumus veldrēs. Lielākās atlīdzību izmaksas ir veiktas par sējumiem nodarītiem postījumiem Zemgales pusē, piemēram, par rapsim nodarītiem laikapstākļu bojājumiem izmaksāti 373 482 eiro. Reģionā bijuši citi ievērojami apdrošināšanas izmaksu gadījumi – 238 665 eiro liela atlīdzība par vētras un krusas radītiem postījumiem kviešu laukos, tikmēr par veldrē sagāztiem sējumiem atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 160 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izmaksāti kādai saimniecībai Zemgalē, kur izsaluši ziemāju sējumi,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors. 

Krusa, vētras, sals un lietusgāzes nežēlo labību arī Latgalē, Vidzemē un Kurzemē 

BTA dati par pēdējiem četriem gadiem atklāj, ka Kurzemē lielākos zaudējumus sējumiem izraisījusi krusa, kur cietuši pupu, rapša un zirņu sējumi - 141 022 eiro izmaksāti saimniecībai par krusas bojātiem pupu sējumiem, savukārt  114 134 eiro par rapša sējumu bojājumiem, kur cieta aptuveni 40% no sējumu platības, un 95 704 eiro par krusas bojātiem zirņu laukiem. 

Vidzemē bojājumus sējumiem biežāk nodarījušas stipras lietusgāzes, vējš un krusa. No nelabvēlīgiem laikapstākļiem cietuši rapšu un kviešu lauki. BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 109 888 eiro par bojātu rapšu lauku, 94 228 eiro par bojātiem ziemas kviešiem un rapšiem, kā arī 88 420 eiro par krusas radītiem postījumiem rapša sējumiem. 

Latgalē reģistrēti vairāki gadījumi, kas saistīti ar sējumu izsalšanu ziemā un pārmērīgu mitrumu – atlīdzībās izmaksāti 136 950 eiro par bojātiem kviešiem un divos gadījumos par izsalušiem rapša laukiem - 116 978 eiro un 88 475 eiro. 

“Klimata pārmaiņu radītie riski šobrīd ir visneprognozējamākie – arī nākotnē tiem būs satraucoši liela ietekme uz ražu un lauksaimnieku biznesu kopumā. Ziemas periodā viens no lielākajiem riskiem augiem ir sals, jo, samazinoties sniega segai, tie ir mazāk aizsargāti pret aukstuma ietekmi. Ja sējumi netiek savlaicīgi apdrošināti, kas šogad ir iespējams līdz 25. novembrim, ir liela varbūtība, ka ziemāji neizdzīvos un zaudējumus lauksaimniekiem nāksies segt no saviem līdzekļiem,” skaidro I. Danče. 

Pasargāt ražu no dabas stihijām ir faktiski neiespējami 

Ja piemājas dārzā prasīgākos augus uz ziemu var apsegt, aizsargājot no izsalšanas, tad lielos sējumu laukos pasargāt kultūras no dabas stihiju ietekmes ir teju neiespējami. Arī Jānis Marčenkovs, ZS “Sējas” agronoms, uzsver, ka paļaušanās uz veiksmi nozīmē uzņemties visas finansiālās sekas, ja sējumus tomēr piemeklē nelaime. 

“Lai arī mūsdienās ir virkne tehnoloģiju, kas to palīdz paveikt, prognozēt laikapstākļus aizvien ir grūti – prognoze var piepildīties un var nepiepildīties. Kad sējumus piemeklē krusa, spēcīgas lietusgāzes vai sals, ir nepieciešamas vien dažas minūtes vai stundas, lai iznīcinātu ražu un viss smagais lauksaimnieku darbs rezultētos ievērojamos zaudējumos. Tāpēc apdrošināšana pamatā ir vienīgais veids, kas šādās situācijās lauksaimniekiem palīdz saglabāt finansiālo stabilitāti,” skaidro J. Marčenkovs. 

Tāpat viņš norāda, ka, saskaroties ar dabas stihijām, reakcijas ātrums ir ļoti svarīgs – bojājumus jāfiksē nekavējoties, lai iespējami ātri var izvērtēt zaudējumus, saņemt atbalstu un turpināt darbus.