Pavasara āra darbos riskantākā ir zāģēšana

Lieldienu brīvdienas daudzi izmantos, lai veiktu piemājas, dārza un saimniecības darbus. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk jeb 39 % gadījumu pavasarim raksturīgo āra darbu laikā negadījumi notiek zāģējot. Tāpat traumas tiek gūtas, remontējot mājokli vai tehniku, strādājot dārzā un darbojoties ar āmuru. “Iestājoties siltākam laikam, daudzi steidz sakopt apkārtni un veikt remontdarbus, taču tieši šajos, šķietami ierastajos darbos cilvēki bieži nenovērtē riskus. Pietiek ar vienu neprecīzu kustību vai brīdi neuzmanības, lai gūtu traumu, kas ietekmē gan veselību, gan ienākumu stabilitāti un ikdienas plānus,” stāsta BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče. 

BTA apkopotā informācija liecina, ka martā, aprīlī un maijā gūto traumu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir nemainīgi augsts, savukārt raksturīgākās traumas ir dažādi sastiepumi, mīksto audu saspiedumi, pirkstu lūzumi, vaļējas brūces, kam nepieciešamas šuves, kā arī roku, kāju un locītavu savainojumi. 

Bīstamākā pavasara nodarbe – zāģēšana 

Zāģēšana ir riskantākā pavasara nodarbe – ar to saistīti 39 % no BTA pēdējos trīs gados pieteiktajām Nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzībām par pavasara darbos gūtajām traumām. Visbiežāk negadījumi notiek, gatavojot malku un apzāģējot zarus kokiem, kā arī formējot krūmus. Šādos darbos cilvēki bieži iezāģē rokā, plaukstā vai pirkstos, kā arī traumē kājas. 

Piemēram, vienā no pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem, zāģējot zarus piemājas dārzā, cilvēks iezāģēja rokā, citā – zāģis atlēca un trāpīja pa atslēgas kaulu. Bet vēl kādā gadījumā, mājās zāģējot malku, tika nopietni traumēts apakšstilbs. Tikmēr viens no smagākajiem negadījumiem noticis Augšdaugavas novadā, kur, mežā zāģējot malku, cilvēkam uz galvas uzkrita koks, radot nopietnas traumas, un BTA izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 1500 eiro. 

“Zāģēšana daudziem šķiet ikdienišķs saimniecības darbs, taču praksē redzam, ka šajos negadījumos cilvēki gūst dziļas grieztas brūces rokās un kājās, bet smagākajos gadījumos traumas rada arī krītoši koki vai zari. Jāņem vērā, ka šajos negadījumos zaudējumi var neapstāties pie medicīniskajiem izdevumiem par ārstēšanos – tas var būt arī darbspējas zudums, negūtie ienākumi, nepieciešamība pielāgot mājas vidi un algot aprūpētāju, kamēr notiek ārstēšanās u. c. izdevumi. Citiem vārdiem – ikviena trauma var nopietni ietekmēt ikdienu un radīt virkni izdevumu, kas jāsedz no savas kabatas, ja apdrošināšanas nav,” norāda Ivo Danče. 

Viņš papildina, ka lai gan pamatā zāģēšanas laikā gūtās traumas ir nelielas, vienmēr būtiski kritiski izvērtēt savas prasmes, ievērot drošības noteikumus, lietot aizsargekipējumu un nepārvērtēt spēju tikt galā ar nopietniem darbiem, kuros jānozāģē lieli koki, uzticot tos pieredzējušiem arboristiem. 

Dārza darbos trāpa ar lāpstas kātu acī, bet mājas remontdarbos – krīt no sastatnēm 

Līdzās zāģēšanai pavasarī cilvēki bieži savainojas arī, rosoties dārzā, jo īpaši – nesot smagumus, rokot zemi un strādājot ar ķerru. Piemēram, vedot zemi ar ķerru un notrūkstot rokturim, tas trāpīja pa seju, un cilvēks traumēja aci. Vairākos gadījumos cilvēki, rokot zemi un pārvietojot smagākus priekšmetus, neveiklas kustības dēļ traumējuši plaukstas, rokas un muguru. Tāpat kādam vīrietim ļoti neveiksmīgi beidzās mājas fasādes uzlabošana, kuras laikā gūtas traumas, krītot no sastatnēm. Šajā gadījumā BTA izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 500 eiro. 

Traumas tiek gūtas arī, veicot remontdarbus saimniecībā un mājās, darbojoties ar āmuru un labojot tehniku. Tieši šajos brīžos visbiežāk tiek saspiesti vai salauzti pirksti, sagrieztas rokas, savainotas pēdas, ceļgali vai mugura. Piemēram, vienā no BTA pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem cilvēks, veicot mājas remontu, starp smagiem priekšmetiem tik stipri saspieda pirkstu, ka nācās amputēt tā galu. Citā situācijā, remontējot traktoru-iekrāvēju, nolūzis viens no stiprinājumiem, mēslu dakšas zaram ieduroties meistara rokā. 

“Nelaimes gadījumus nav iespējams paredzēt, bet tiem var sagatavoties, it īpaši, ja cilvēks spēj atbilstoši savam dzīvesveidam izvērtēt potenciālos riskus. Piemēram, ja ir liels īpašums, kurā regulāri jāveic saimniecības darbi, jāstrādā dārzā un neizpaliek arī remontdarbi – traumu riski vienmēr būs klātesoši. Tāpēc Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir viens no veidiem, kā parūpēties par to, lai traumu gadījumā mazinātu finansiālo seku ietekmi,” skaidro Ivo Danče.