Kas visbiežāk rada zaudējumus īpašumam svētku laikā?

BTA: šķidruma noplūdes, rotaļas ar bumbu un aktīva ēst gatavošana – kas visbiežāk rada zaudējumus īpašumam svētku laikā?

Lai gan gada nogalē noteikti jāpievērš uzmanība ugunsdrošībai, ir virkne citu iemeslu, kas visbiežāk rada bojājumus iedzīvotāju īpašumiem Ziemassvētku un Jaunā gada laikā. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) dati, pēdējo trīs gadu laikā tās visbiežāk ir bijušas šķidruma noplūdes, un pērn vien tās veidoja 46 % no visiem pieteiktajiem īpašuma apdrošināšanas atlīdzību gadījumiem svētku laikā. Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, lielākā daļa apdrošināšanas gadījumu svētkos ir saistīti ar dažādām ikdienišķām lietām – tās ir sasistas indukcijas plītis, gatavojot mielastu, lidojoša šampanieša korķa un bērnu rotaļu rezultātā bojāti televizori, kā arī plīsušas caurules, appludinot īpašumus, un kritiena dēļ saplīsušas mobilās ierīces. 

Ziemassvētki un Jaungads ir laiks, kad mājās pulcējas ģimenes, radi un draugi, virtuvēs top tradicionālie ēdieni, bērni rotaļājas un telpās ieplūst īpaša gaisotne. Taču tieši šajā rosības pilnajā periodā ikdienu mēdz “izkrāsot” pavisam ikdienišķi pārbaudījumi – lielāki un mazāki negadījumi, radot bojājumus cilvēku mantai un nekustamajam īpašumam. Turklāt, lai gan arī šajos svētkos var iestāties dažādi uguns riski, aizdegoties eglītēm, bez uzmanības atstājot aizdegtas sveces, kurinot kamīnu u.tml., ir virkne citu iemeslu, kas var iztraucēt svētku mieru. 

Bojātas caurules un ūdens noplūdes bojā gan pašu, gan kaimiņu mājokļus 

Apkopojot pēdējo trīs gadu Ziemassvētku un Jaunā gada periodā pieteiktos apdrošināšanas gadījumus, BTA secina, ka tieši šķidruma noplūdes ir visbiežāk sastopamais negadījuma veids. Piemēram, 2024. gada nogalē tās veidoja 46 % no visiem šajā periodā pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem īpašuma apdrošināšanā, vidējai atlīdzībai pārsniedzot 500 eiro. 

Piemēram, pērn Valmieras pusē, atbraucot mājās 26. decembrī pēc ciemošanās, cilvēki konstatēja, ka viņu labierīcības ir appludinātas, jo augšējā stāva kaimiņiem Ziemassvētku vakarā plīsusi ūdens caurule, ko viņi uzreiz nav pamanījuši – par šo gadījumu BTA izmaksāja atlīdzību 1692 eiro apmērā. Citā gadījumā Mārupē cilvēki pēc 5 dienu prombūtnes atgriezās mājās, ieraugot, ka, applūstot tualetei, mājas pirmajā stāvā ūdens sakrājies 10 cm augstumā – apjomīgo zaudējumu dēļ izmaksāta atlīdzība 14 408 eiro apmērā. Tikmēr Rīgā kādā dzīvoklī 1. janvārī, īsi pēc Jaunā gada sagaidīšanas, sācis tecēt ūdens virtuvē, gaitenī un priekšnamā, plīsušai caurulei radot pamatīgus bojājumus – par šo gadījumu atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 1220 eiro. 

“Visbiežāk noplūdes izraisa bojātas vai nolietojušās caurules vannas istabā vai virtuvē, kā arī veļas un trauku mazgājamo iekārtu darbības traucējumi. Šie gadījumi notiek gan tad, kad cilvēki svētkos dodas prom uz vairākām dienām, gan arī esot mājās. Abos gadījumos sekas nav patīkamas – applūst pašu īpašums vai vēl sliktāk – arī kaimiņu mājoklis. Kā rezultātā var nākties šķirties no prāvas naudas summas remondarbu segšanai, ja īpašums nav apdrošināts,” skaidro Ivo Danče. 

Viņš papildina, ka, ja svētku laikā paredzēts doties prom, ūdens padeve ir noteikti jānoslēdz. Tāpatnevajadzētu doties prom uz ilgāku laiku, ja iedarbināta veļas vai trauku mazgājamā mašīna. 

Svētku rosībā plīst gan indukcijas plītis, gan mobilās ierīces 

Svētku laikā ievērojami bieži tiek bojāta sadzīves tehnika un mobilās ierīces. Visbiežāk cieš tieši mobilās ierīces – telefoni un planšetes, kas rosības laikā izslīd no rokām un nokrīt uz flīzēm vai tiek nejauši aizķertas bērniem spēlējoties, sasitot to korpusu un ekrānu. Piemēram, Jūrmalā kāds bērns rotaļu laikā uzkāpis uz galda un nogāzis telefonu, saplēšot tā virsmu – par šo gadījumu atlīdzībā izmaksāti 474 eiro. BTA statistika liecina, ka, atkarībā no ierīces vērtības un bojājumu apjoma, kopumā izmaksātās atlīdzības par šādiem gadījumiem svārstās no 50 līdz pat 1000 eiro. 

Gan Ziemassvētkos, gan Jaunajā gadā uz galda jābūt bagātīgi klātam mielastam, taču aktīva darbība virtuvē nereti rezultējas saplīsušā indukcijas plītī. Piemēram, kādā gadījumā Rīgā, pieskaroties plauktiņam virtuvē, tas nokritis, saplēšot plīti – BTA par šo gadījumu izmaksājusi atlīdzību 165 eiro apmērā. Vēl kādā gadījumā uz indukcijas plīts nokritis pannas vāks, to saplēšot – par šo gadījumu izmaksāta atlīdzība 258 eiro apmērā. 

Ivo Danče papildina, ka tieši šie, šķietami mazie, bet tomēr finansiāli nepatīkamie negadījumi arvien vairāk rosina cilvēkus iekļaut īpašuma apdrošināšanas polisēs arī mantas apdrošināšanu. 

Rotaļas ar bumbu un lidojošs šampanieša korķis bojā televizorus 

Teju katra mājokļa viesistabas “karalis” ir televizors, taču svētku dunā un bērnu rotaļu virpulī tie bieži vien tiek bojāti dažādu, pavisam neparedzamu notikumu rezultātā. Kādā negadījumā Rīgā šampanieša korķis lidojumā trāpījis televizoram, to bojājot – par šo negadījumu izmaksāti 427 eiro. Citā gadījumā televizors bojāts mājas uzkopšanas laikā, trāpot tam ar putekļsūcēja rokturi un to bojājot. Televizori bojāti arī, aizķeroties aiz vada un noraujot tos no galda, kā arī trāpot tam ar video spēles pulti un bumbu bērnu rotaļu laikā. Atlīdzību summas par šādiem bojājumiem visbiežāk sasniedz 400 – 600 eiro. 

“Gatavojoties svētkiem un svinību laikā noteikti jāuzmanās, jo pat nelieli bojājumi modernai ierīcei visbiežāk nozīmē, ka tā ir jāremontē vai jāpērk jauna – tie ir neplānoti papildu izdevumi, kas bez apdrošināšanas jāsedz no sava maciņa. Kopumā, ja istabā ir televizors, tad bērnu rotaļām drošāk izvēlēties citu telpu – galu galā raizes var radīt ne tikai saplīsusi ierīce, bet arī traumas, ko ierīce var nodarīt bērnam kritiena brīdī,” saka Ivo Danče.