BTA: garnadžu ķērieni paliek vērtīgāki
BTA: garnadžu ķērieni paliek vērtīgāki – par 70 % augusi atlīdzību summa zādzību gadījumos īpašumos.
Gada tumšajā sezonā, no oktobra līdz martam, īpašumi un vērtīgas lietas kļūst par vieglāku mērķi zagļiem. Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) īpašuma apdrošināšanas dati liecina, ka šajā periodā fiksēti 45 % no atlīdzību pieteikumiem par zādzību gadījumiem privātīpašumos. Kā skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, zādzību gadījumos garnadžu ķērieni ir kļuvuši vērtīgāki, 2025. gadā izmaksāto atlīdzību summai palielinoties par 70 %. Tāpēc īpašuma drošība ir jāplāno vairākos slāņos, nodrošinot uzraudzību, kā arī fizisko un finansiālo aizsardzību, kas pēc negadījumiem ļauj atjaunot zaudētās vērtības.
BTA statistika liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību gadījumu skaits par zādzībām no privātīpašumiem saglabājas stabils – ap 40 līdz 50 gadījumiem gadā, taču ievērojami audzis nodarīto materiālo zaudējumu apjoms un attiecīgi arī izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības. Ja 2023. gadā zādzību gadījumā izmaksāto atlīdzību summa sasniedza 14 000 eiro, tad 2025. gadā tā bija 24 000 eiro, palielinoties aptuveni par 70 %. Attiecīgi pieaug arī vidējā izmaksātā atlīdzība uz vienu gadījumu – no 716 eiro 2023. gadā līdz 904 eiro 2025. gadā.
Puse zādzību no privātīpašumiem notiek gada tumšajā laikā – jāsargā arī palīgēkas
Apkopojot BTA īpašuma apdrošināšanas atlīdzību datus, secināts, ka 45 % no atlīdzību pieteikumiem par zādzībām privātīpašumos, saņemti gada tumšajos mēnešos – laikā no oktobra līdz martam, kad redzamība ir sliktāka un iedzīvotāju ikdienas paradumi nereti atvieglo garnadžu plānus. Visbiežāk zagļu redzeslokā nonāk ne tikai dzīvokļi un privātmājas, bet arī palīgēkas, kas bieži netiek pietiekami uzraudzītas.
“Zagļu redzeslokā ir gan dzīvokļi, gan privātmājas, taču bieži vien cilvēki aizmirst par palīgēkām. Garāžas, angāri, saimniecības ēkas, pirtis – tajās nereti iekļūt ir vieglāk un ikdienā tās nav apdzīvotas, taču tur glabājas ļoti vērtīgi priekšmeti, piemēram, dažāda veida tehnika, instrumenti, velosipēdi un sezonāls aprīkojums. Tāpēc, apdrošinot īpašumu, apdrošinājuma segumā būtiski iekļaut palīgēkas un kustamo mantu, lai zaudējumi pēc negadījumiem nebūtu jāsedz no savas kabatas,” skaidro I. Danče.
Lielākā atlīdzība – par nozagtu tehniku un instrumentiem 5 448 eiro apmērā
Lielāko apdrošināšanas atlīdzību par garnadžu radītiem zaudējumiem BTA izmaksājusi kādam angāra īpašniekam – šajā gadījumā, zagļiem uzlaužot angāru, nozagts kvadracikls, traktors, ūdens sūknis un gultņu komplekts, radot 5 448 eiro lielus zaudējumus. Citā gadījumā Ropažu novadā garnadži iekļuva privātmājā, izsitot apkures telpas logu, un paņēma mājā glabāto skaidro naudu, juvelierizstrādājumus un pulksteņus. Šajā gadījumā cietušajam izmaksāta 5 000 eiro liela apdrošināšanas atlīdzība.
Visbiežāk zog viegli realizējamas lietas – dārglietas, instrumentus un tehniku
Vēl kādā apdrošināšanas gadījumā Ķekavas novadā, ar akmeni izsitot logu, iekļūts privātmājā, kur nozagti apgaismes prožektori, nauda un zeltlietas – par šo gadījumu BTA izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība bija vairāk nekā 3 700 eiro. Arī Mārupes novadā līdzīgā veidā iekļūstot mājas telpās nozagts liels skaits zeltlietu, apdrošināšanas atlīdzībai sasniedzot 3 200 eiro. Vēl vienā gadījumā Valkas novadā notika ielaušanās pirtī, kur nozagtas personīgās mantas, tostarp telefons un dārglietas, un apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 2 200 eiro.
“Visbiežāk zādzības skar vērtīgu kustamo mantu, ko iespējams ātri paņemt, aiznest un veicīgi realizēt, piemēram, instrumentus, tehniku, vērtīgas rotaslietas. Lai nodrošinātu visaptverošu aizsardzību, īpašuma drošība būtu jāplāno vairākos slāņos, apvienojot gan risinājumus uzraudzībai, gan fizisko un finansiālo aizsardzību. Videonovērošana, kustību sensori, apgaismojums un kvalitatīvi slēgmehānismi palīdz atturēt zagļus un savlaicīgi pamanīt aizdomīgas darbības, savukārt īpašuma apdrošināšana nodrošina finansiālu palīdzību. Šāda pieeja ļaus ne tikai mazināt finansiālo slogu, bet arī ātrāk atjaunot zaudētās vērtības,” skaidro I. Danče.
