Atlīdzībās par bojājumiem pirtīm izmaksāti vairāk nekā 260 000 eiro – kas rada vislielākos riskus?

Kopš 2022. gada izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par bojājumiem pirtīm pārsniegušas 260 000 eiro, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotie dati. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče norāda, ka pirtis lielākoties cietušas Latvijas reģionos, piemēram, Augšdaugavas novadā un Jūrmalā, vētrās izraisītu postījumu un aizdegšanās rezultātā. Gada vēsajā laikā iedzīvotāji pirtīs dodas biežāk, tādēļ ir būtiski parūpēties par to drošību, turklāt pirtis nereti tiek ierīkotas tuvu mājoklim, kas var pakļaut riskam visu īpašumu. 

Lai gan pirtis visbiežāk tiek saistītas ar uguns riskiem, BTA apkopotā informācija liecina, ka izplatītākais bojājumu iemesls ir vētras vai ļoti spēcīgas vēja brāzmas, kas pēdējo gadu laikā ir visai bieža parādība Latvijā. No 91 pieteikuma kopš 2022. gada vētra kā iemesls bijis 41 % apdrošināšanas gadījumu. Otrs izplatītākais bojājumu iemesls jeb 25 % gadījumu pirtis cietušas ugunsgrēkos. 9 % gadījumu pirtīm bojājumus radījusi krusa un ūdens noplūdes, un 4 % gadījumu šos īpašumus bojājuši vandāļi. Vienlaikus risku pirtīm rada arī grauzēji, it īpaši gadījumos, kad saimnieki īpašumu apmeklē neregulāri. 

Lielākās atlīdzības izmaksātas ugunsgrēku dēļ 

Apdrošinātāja pieredzē lielākās atlīdzības izmaksātas par bojājumiem pirtīm, kas radušies ugunsgrēku rezultātā – šādos gadījumos pirts ēka visbiežāk pilnībā nodeg, nereti bojājot arī blakus esošās ēkas vai dzīvojamo māju, kurā atrodas pirts. Lielākā BTA izmaksātā atlīdzība pēdējos gados – teju 23 000 eiro – bijusi par ugunsgrēku Ādažu novadā, kurā pilnībā nodegusi pirts un bojāta arī blakus esošā dzīvojamā māja. Savukārt Valmieras novadā pirts īpašniekam atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 14 000 eiro. Aizdegoties pirtij, cieta ne tikai pirts, bet arī kurināmā telpa, virtuve un koridors, ēkas griesti un bēniņi. 

“Ugunsgrēks ir viens no postošākajiem riskiem – vienā mirklī īpašnieks var zaudēt visu iedzīvi un mājokli. Turklāt, ja īpašnieks nav to apdrošinājis, izmaksas par remontdarbiem, iedzīves vai pat jauna īpašuma iegādi ir apjomīgas. Neatkarīgi no tā, vai pirts ir privātmājā vai tā ir atsevišķa ēka īpašumā, pirms tās izmantošanas vienmēr ir jāpārliecinās par dūmvadu tīrību un krāsns drošību. Krāsni noteikti nedrīkst pārkurināt, un pēc pirts rituāla beigām jāpārbauda, vai malka patiešām ir izkūrusies, tā negruzd un vai pirts telpa nav sadūmojusi,” akcentē Ivo Danče.   

Dabas stihijas bojājumus pirtīm rada visbiežāk 

Saskaņā ar BTA apkopotajiem datiem dabas stihijas jeb vētras un spēcīgs vējš ir biežākais iemesls bojājumiem pirtīm – kopumā pēdējo gadu laikā dabas stihiju radītie postījumi bijuši par iemeslu 41 % apdrošināšanas gadījumu, kuros cietušas pirtis. Arī krusa pirtīm un dzīvojamajām ēkām var radīt nopietnus bojājumus. 

Vētras, brāzmaina vēja un krusas laikā pirts ēkām visbiežāk tiek bojāts jumta segums, fasāde, logi un durvis, radot vairākus tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Piemēram, Daugavpilī vētras laikā nogāzies koks pamatīgi sabojāja pirts sienu un logus, par ko BTA izmaksājusi atlīdzību vairāk nekā 12 000 eiro apmērā. Savukārt spēcīgas krusas ietekmē Augšdaugavas novadā tika sabojāts dzīvojamās ēkas un pirts jumts, ārdurvis, kā arī izsisti logi – šajā gadījumā izmaksātā atlīdzība sasniegusi teju 8 000 eiro. 

“Tāpat kā vasarā, arī rudenī dabas stihijas ir neparedzamas un to ietekmē riski īpašumiem pieaug – pat rūpīgi uzturēta pirts un jauns jumta segums var neizturēt stipru vēju vai lielgraudu krusu. Zaudējumus var radīt arī vējā lidojoši priekšmeti, atlūzas un tuvumā esoši koki. Apdrošinot īpašumu, polise kļūst par būtisku drošības mehānismu, kas ļauj īpašniekam saglabāt finansiālo stabilitāti un sirdsmieru,” skaidro I. Danče. 

Kur Latvijā postījumi pirtīm notikuši visbiežāk? 

Apskatot un izvērtējot BTA fiksētos apdrošināšanas gadījumus reģionālā griezumā, visbiežāk tie bijuši par bojātām pirtīm vai īpašumiem, kuros atrodas pirtis, Augšdaugavas novadā un Jūrmalā. Salīdzinoši bieži šādi gadījumi fiksēti arī Cēsu, Tukuma, Preiļu novados un Rīgā. Atsevišķi gadījumi bijuši arī citviet Latvijā, tostarp Ādažu, Daugavpils, Valmieras, Ventspils, Rēzeknes un Smiltenes novados. 

“Pirts rituāli ir daudzu Latvijas iedzīvotāju neatņemama ikdienas prakse, taču jāatceras, ka gan ugunsnelaimes, gan dabas stihijas var radīt negaidītus un nevēlamus “pārsteigumus” ikvienam cilvēkam. Mājoklis, tajā skaitā pirts, ir viens no mūsu vērtīgākajiem īpašumiem, tamdēļ par to ir jārūpējas preventīvi un visaptveroši – piemēram, regulāri jāpārbauda jumta segums un dūmvadu tīrība, jāseko līdzi krāsns un elektroinstalācijas drošībai. Tāpat, ja pirts ēkas vai dzīvojamās mājas tuvumā aug koki, tos nepieciešams regulāri apkopt un parūpēties par zaru apzāģēšanu. Papildus tam ir jārūpējas par apdrošināšanu, jo visas nelaimes notiek negaidīti, radot būtiskas izmaksas,” secina I. Danče.