Aptauja: tikai 18 % cilvēku apsvērt mājokļa apdrošināšanu

Aptauja: tikai 18 % cilvēku traģiskie negadījumi Bauskas ielā un Krustkalnu ciemā likuši apsvērt mājokļa apdrošināšanu. 

Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) veiktā iedzīvotāju aptauja, tikai 18 % cilvēku šī gada janvārī notikušais gāzes sprādziens daudzdzīvokļu namā Rīgā, Bauskas ielā un ugunsgrēks Ķekavas novada Krustkalnu ciemā, kā arī tuvākajā apkārtnē notiekoši negadījumi, ir likuši apsvērt sava īpašuma apdrošināšanu. Vienlaikus 22 % cilvēku nav mainījuši uzskatus par īpašuma apdrošināšanas nozīmi lielu zaudējumu gadījumos. BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidro, lai arī negadījumi ar traģiskām sekām raisa interesi par īpašuma apdrošināšanu, tā ir īslaicīga un niecīga. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo neapdrošinātos mājokļos, un daudziem tā ir vienīgā ģimenes pajumte. 

Aptaujā 48 % cilvēku apstiprina – traģiskie notikumi Rīgā, Bauskas ielā un Ķekavas novada Krustkalnu ciemā ir stiprinājuši pārliecību, ka apdrošināt mājokli ir būtiski. 18 % atzīst, ka tie ir likuši apsvērt iespēju apdrošināt mājokli. Tikmēr uz 22 % respondentu šie negadījumi nav atstājuši nekādu iespaidu, jo, viņuprāt, tie ir ļoti reti un tāpēc vien māju vai dzīvokli nevajag apdrošināt. 12 % par negadījumiem, kas notika Rīgā un Ķekavas novadā vai ir notikuši viņu apkārtnē, vispār nav dzirdējuši, līdz ar to arī nemainot viņu uzskatus par īpašuma apdrošināšanas nozīmi. 

“Arī praksē vērojam, ka pēc lieliem un traģiskiem negadījumiem interese par īpašuma apdrošināšanu pieaug, tomēr nereti tikai īslaicīgi un arī tā ir niecīga. Lielākoties reāla rīcība, apdrošinot īpašumu, neseko. Tas ir satraucoši, jo daudziem tas ir vienīgais mājoklis, kuru zaudējot, cilvēki var burtiski “palikt uz ielas”. Turklāt zemais apdrošināto privātīpašumu īpatsvars attiecas ne tikai uz privātmājām, bet arī dzīvokļiem. Jāņem vērā, ka daudzdzīvokļu namos konstrukcijas, inženierkomunikācijas ir savstarpēji saistītas, vienā negadījumā spējot ietekmēt desmitiem mājsaimniecību,” skaidro Oskars Zvejnieks. 

Viņš papildina, ka Latvijā apdrošināto īpašumu īpatsvars joprojām ir salīdzinoši zems – ap 50 %. Turklāt tas attiecas ne tikai uz privātīpašumiem Latvijā, arī valsts un pašvaldības sev piederošos īpašumus apdrošina līdzvērtīgi zemā apmērā. Salīdzinājumam – Igaunijā apdrošināti ir ap 80 % īpašumu, Lietuvā ap 60 – 70 %, bet vairākās Rietumeiropas valstīs apdrošināto īpašumu īpatsvars pārsniedz 85 %. Šī atšķirība atspoguļo ne tikai tirgus briedumu, bet arī atšķirīgu domāšanas modeli, kas veicina rīcību. Latvijā mājokļa apdrošināšana bieži vien tiek uztverta kā izvēle, ko var atlikt, kamēr citās valstīs to novērtē kā investīciju personīgajā drošībā. 

“Paļaušanās uz laimi; pārliecība, ka reti gadījumi ar mani nenotiks; minimāla seguma apdrošināšanas polises noformēšana, lai izpildītu bankas hipotekārā kredīta prasības – šīs ir galvenās kļūdas, kas iedzīvotājiem ir jāmaina savā domāšanā, lai mēs vairotu sabiedrības izpratni, ko nozīmē drošība. Ja cilvēkiem daudzkārt šķiet pašsaprotami, ka īpašums ir jāaprīko ar fiziskas drošības elementiem – apsardzi, izturīgām durvīm, dūmu detektoru –, kas, protams, arī ir jādara, tomēr finansiālā drošība, ko sniedz apdrošināšana, visbiežāk paliek otrajā plānā,” stāsta Oskars Zvejnieks. 

Vienlaikus īpašuma apdrošināšanas sektorā sastopama vēl kāda tendence – cilvēki bieži vien nepārskata apdrošinājuma summu vai izvēlas to nemainīt, lai gan gadu no gada palielinās gan nekustamā īpašuma cenas, gan remontdarbu veikšanas izmaksas. 

“Ikviens no mums ikdienā var novērot, ka izmaksas aug – arī nekustamā īpašuma nozarē un ar to saistītajos sektoros. Piemēram, nekustamā īpašuma cenas ir kāpušas, augušas celtniecības materiālu izmaksas, palielinājies arī algu līmenis. Tas nozīmē, ka mājokļa apdrošinājuma summa, kas bija aktuāla pirms 5 vai 10 gadiem, šodien noteikti ir pārāk maza, lai par to varētu pilnībā atjaunot vai iegādāties līdzvērtīgu īpašumu. Lai būtisku zaudējumu gadījumā cilvēks būtu finansiāli pasargāts, īpašuma apdrošinājuma summai ir jāatbilst faktiskajai tirgus situācijai,” saka Oskars Zvejnieks. 

Aptauju 2026. gada janvārī veica BTA un pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”, piedaloties 1000 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.