Aptauja: 26 % neapdrošināto mājokļu dzīvo ģimenes ar bērniem

Domājot par mājokļa drošību, Latvijas iedzīvotāji par būtiskākajiem riskiem uzskata ugunsgrēkus un ūdens noplūdes, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) veiktā sabiedrības aptauja*. Vienlaikus 28 % cilvēku norādījuši, ka māja vai dzīvoklis, kurā viņi šobrīd dzīvo, nav apdrošināts. Turklāt 26 % no mājsaimniecībām, kas dzīvo neapdrošinātos mājokļos, ir ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam. BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidro, ka tā ir paradoksāla situācija – lai arī cilvēki apzinās, cik postoši ir dažādi negadījumi, radot milzīgus zaudējumus, daudzi aizvien dzīvo pārliecībā “ar mani jau nekas nenotiks”, pakļaujot sevi un ģimeni būtiskam finansiālam triecienam. 

Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežāk jeb 57 % gadījumu iedzīvotājus visvairāk satrauc ugunsgrēku radītie riski. Savukārt 43 % gadījumu aptaujātajiem vislielākās bažas rada ūdens noplūdes, ko var izraisīt, piemēram, plīsušas caurules vai sabojāta sadzīves tehnika. Tam seko vētras un laikapstākļu postījumi (23 %), kaimiņu radīti bojājumi (17 %) un zādzības (13 %). 

Katrā ceturtajā neapdrošinātajā mājoklī dzīvo ģimenes ar bērniem 

Tajā pašā laikā, atbildot uz jautājumu par mājokļa apdrošināšanu, 28 % respondentu norādījuši, ka māja vai dzīvoklis, kurā viņi šobrīd dzīvo, nav apdrošināts. Vēl satraucošāka aina iezīmējas ģimeņu ar bērniem vidū – 26 % mājsaimniecību, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam, dzīvo neapdrošinātos mājokļos, kas nozīmē, ka gandrīz katra ceturtā ģimene ar bērniem potenciālu negadījumu rezultātā ir pakļauta būtiskam finansiālam triecienam. Ņemot vērā, ka tieši ģimenēm ar bērniem ikdienas izdevumi parasti var būt  lielāki un uzkrājumu veidošana – sarežģītāka, šāda situācija ievērojami palielina risku, ka ugunsgrēka, ūdens noplūdes vai cita nopietna negadījuma sekas var ietekmēt ne tikai mājokli, bet arī ģimenes kopējo labklājību un drošību ilgtermiņā. 

“Šie dati faktiski nozīmē, ka ievērojamai iedzīvotāju daļai, tostarp ģimenēm ar bērniem, negadījuma brīdī finansiālā drošība būs pilnībā atkarīga no pašu uzkrājumiem vai citiem atbalsta avotiem. Praksē redzam, ka pat salīdzinoši nelieli negadījumi, piemēram, ūdens noplūdes vai sadzīves ugunsgrēki, var radīt zaudējumus vairāku tūkstošu vai pat desmitu tūkstošu eiro apmērā. Bez apdrošināšanas tas ir nopietns “robs” ģimenes budžetam, kas nereti ietekmē ne tikai ikdienas tēriņus, bet arī iespējas nodrošināt bērnu vajadzības un nākotnes plānus,” skaidro BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks. 

Visvairāk neapdrošināto īpašumu – Latgalē un Kurzemē 

Kā liecina BTA aptaujas rezultāti, raugoties uz Latvijas reģioniem, visaugstākais neapdrošināto īpašumu īpatsvars ir Latgalē, kur apdrošināšanas aizsardzības nav 35,5 % mājokļu. Līdzīga situācija vērojama arī Kurzemē, kur neapdrošināti ir 35,3 % īpašumu. Zemgalē bez apdrošināšanas ir 32,2 % mājokļu, savukārt Vidzemē – 27,7 %. Salīdzinoši labākā situācija ir Rīgā, kur neapdrošināts ir 22,6 % mājokļu, tomēr arī tas nozīmē, ka galvaspilsētā vairāk nekā katrs piektais iedzīvotājs dzīvo bez finansiālas aizsardzības. 

“Reģionālais griezums skaidri parāda, ka tieši ārpus Rīgas mājokļu apdrošināšana joprojām netiek uztverta kā pašsaprotama drošības prakse. Vienlaikus jāņem vērā, ka privātmājas un lauku īpašumi nereti ir pakļauti lielākiem riskiem, piemēram, dabas stihiju riskiem, ko var “sarūpēt” vētrā nolauzti koki, lielgraudu krusa, spēcīgas lietavas un vējš. Ja šāds īpašums nav apdrošināts, pat viens nopietns negadījums var radīt finansiālu slogu, ko iedzīvotājiem ir ļoti grūti segt no saviem līdzekļiem un uzkrājumiem,” skaidro Oskars Zvejnieks. 

9 % cilvēku nezina, vai viņu mājoklis ir apdrošināts 

Lai gan 63 % aptaujāto norādījuši, ka viņu mājoklis ir apdrošināts, dati vienlaikus atklāj – 9 % respondentu nemaz nezina, vai viņu māja vai dzīvoklis ir apdrošināts. Tas liecina, ka daļai iedzīvotāju apdrošināšana joprojām nav skaidri izprotama. Šāda neziņa var būt izšķiroša brīdī, kad notiek negadījums, jo bez izpratnes par polises segumu, nosacījumiem un rīcību ārkārtas situācijā apdrošināšana var neattaisnot cerības vai pat netikt izmantota pilnvērtīgi. 

“Neskaidrība par apdrošināšanu bieži iet roku rokā ar neizpratni par to, vai un kas tieši ir apdrošināts, kādi riski ir segti un kas ir jādara pēc negadījuma. Praksē tas nozīmē, ka apdrošināšana nereti tiek uztverta kā formalitāte, nevis kā skaidra un saprotama vienošanās, kas paredzēta, lai pēc negadījuma palīdzētu atjaunot īpašumu un segt ar to saistītās izmaksas. Piemēram, aizvien ir daudzi cilvēki, kuru īpašums ir apdrošināts hipotekārā kredīta prasību dēļ, izvēloties minimālo segumu. Savukārt citi iedzīvotāji ir apdrošinājuši īpašumu, bet ne kustamo mantu, kas iekļauj, piemēram, sadzīves tehniku, sporta ekipējumu, mēbeles un citus vērtīgus priekšmetus,” papildina Oskars Zvejnieks. 

Viņaprāt, būtiska loma sabiedrības izglītošanā, protams, ir arī pašiem apdrošinātājiem, veicinot izpratni, ka, tāpat kā fiziskajā drošībā, piemēram, uzstādot apsardzes sistēmas, novērošanas kameras, drošas durvis un izturīgu sētu, arī savā finansiālajā drošībā ir jāiegulda. Tas ietver arī skaidrojumu, kam ir jāpievērš uzmanība apdrošināšanas noteikumos, kas ir un nav iekļauts apdrošināšanas segumā, kāda informācija nepieciešama, lai apdrošinātājs sagatavotu atbilstošu polisi u. tml. Taču vienlīdz svarīga ir arī cilvēku līdzdalība, sniedzot apdrošinātājam maksimāli plašu informāciju par mājokli un uzdodot iespējami daudz jautājumu par riskiem, kas pašus satrauc. 

* Aptauju 2026. gada janvārī veica BTA un pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”, piedaloties 1000 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.